Mārtiņš Arvīds Pētersons

Spēlēt sāka ASK jaunatnes līgas komandā. Virslīgā debitēja 1934. gadā - laikā, kad komandā spēlēja arī Arvīds Mārtiņš Pētersons, kas radīja zināmu jucekli šo sportistu atšķiršanā, jo arī Mārtiņu Arvīdu Pētersonu parasti presē dēvēja par Arvīdu Pētersonu, turklāt arī viņš atbilda vecākā Pētersona iesaukai "Blondais". Tomēr turpmākajos gados tieši jaunākais no diviem Pētersoniem kļuva par nozīmīgāku spēlētāju, trīsdesmito gadu otrajā pusē bija arī Latvijas izlases rezervists, bet ASK sastāvā - stabils Virslīgas komandas uzbrucējs, kas piedalījās gandrīz visās Virslīgas spēlēs. Nebija sevišķi rezultatīvs spēlētājs (labākajā sezonā Virslīgā guva piecus vārtus), tomēr ļoti spēcīgajā trīsdesmito gadu otrās puses ASK uzbrukuma līnijā viņa vieta bija stabila.

Baigajā gadā - Rīgas Dinamo. Nacistu okupācijas laikā - Daugaviešos. Pēc kara Rīgas Dinamo un VEF meistarkomandu sastāvā spēlēja PSRS čempionātā (1947, 1948), vēlāk piedalījās vietēja mēroga futbola sacensībās, tai skaitā Rīgas pilsētas Kirova rajona maizes kombināta komandā.

Citos sporta veidos

Hokejists, Latvijas izlases kandidāts. Spēlēja ASK komandā, sākotnēji - otrajā vienībā, bet sākot ar 1937./38. gada sezonu - galvenokārt ASK pirmajā komandā. 1938. gada Latvijas meistars. Spēlēja hokeju kara gados (Dinamo, ASK, Daugavieši). Pēc kara Rīgas Dinamo sastāvā PSRS čempionātā, vēlāk LPSR čempionātā, divkārtējs LPSR čempions (1952, 1953).

Biogrāfija

Dzimis drēbnieka Mārtiņa Pētersona (1878-1920) un viņas sievas Jūles (dz. Mūrniece, 1879-?) ģimenē. 1919. gadā kopā ar ģimeni pārcēlās uz dzīvi Rīgā. Pabeidzis sešas klases pamatskolas (1926-1932). Pēc skolas strādāja par krāsotāju. 1936.-1937. gados obligātajā karadienestā 6. Rīgas kājnieku pulkā. No trīsdesmito gadu beigām līdz 1943. gadam strādnieks, pārdevējs Armijas ekonomiskajā veikalā (vēlākais Rīgas universālveikals). 1943.-1944. gados strādāja rūpnīcas Vairogs transporta daļā. 1944. gada februārī mobilizēts Latviešu leģionā. 1944. gada septembrī no Vācijas militārā dienesta aizbēga un slēpās līdz Sarkanās armijas ienākšanai Rīgā. 1945. gada janvārī PSRS varas iestāžu apcietināts, ieslodzīts Rīgas Centrālcietumā. Nosūtīts uz spaidu darbiem Krievijā, 1946. gadā no ieslodzījuma atbrīvots. 1949.-1953. gadā strādāja Rīgas pilsētas Kirova rajona maizes kombinātā. 1953. gadā atkal apcietināts, apsūdzēts par dienestu Vācijas militārajos spēkos un citos noziegumos, tomēr kā "strādnieks pēc savas sociālās izcelsmes", kriminālvajāšanu pret M. Pētersonu izbeidza. Strādāja kā sētnieks namā Revolūcijas ielā 52 (tag. Matīsa), kurā pats arī dzīvoja.

No 1939. gada laulībā ar Ļubovu Kazovu (1916-?). Bērni Valdis Pētersons (dz. 1939), Aleskandrs Pētersons (dz. 1941), Irēna Pētersone (dz. 1946).

Izmantotie avoti

• Zeļenkovs A. Latvijas hokeja izlase. Sākums. 1932-1940. 2017. ISBN 9789934147456.