Pēteris Lauks

Viens no brīvvalsts laika labākajiem Latvijas futbola aizsargiem. Lielās nozīmes laureāts. Futbolu sāka spēlēt Strazdumuižā 10 gadu vecumā, kur bumbu dzenāja gan manufaktūras strādnieki, gan zēni. Došanās bēgļu gaitās radīja pārtraukumu sporta gaitās, bet 1916. gadā aktīvāk atkal pievērsās futbolam Aksinovā. Skolā spēlēja centra pussarga pozīcijā, pats par savu futbolista karjeras sākumu uzskatīja 1918. gadu. Pēc atgriešanās Latvijā, sekojot Pētera Kreicberga pamudinājumam, iestājās sporta biedrībā Amatieris. Jau divdesmito gadu sākumā pārkvalificējās par aizsargu. Ilgus gadus bija uzticīgs Amatiera futbola komandai, taču kad 1933. gadā tā zaudēja vietu Virslīgā, sekojot sava drauga Jāņa Lidmaņa ieteikumam, Lauks pārgāja uz RFK.

Būdams Amatiera futbolists, Pēteris Lauks Latvijas izlasē tika iesaistīts reti, aizvadīja tajā 3 spēles 1926.-1927. gados, taču pēc pārejas uz RFK kļuva par stabilu Latvijas izlases spēlētāju, ļoti netipiski savam laikam viņš karjeras ziedu laikus piedzīvoja jau vecumā virs 30 gadiem, kā apgalvoja prese, labāko sportisko formu savā karjerā viņš sasniedza jau vecumā pāri 35 gadiem. Bija neatlaidīgs un enerģisks spēlētājs ar ļoti labām ātruma īpašībām. Nebija tehniski izsmalcināts, bet spēlēja droši, izmantojot savu fizisko spēku un auguma īpašības. Trīskārtējs Latvijas meistars RFK rindās (1934-1935, 1940), divkārtējs Latvijas kausa ieguvējs (1937, 1939). Kopumā Latvijas izlasē aizvadīja 38 spēles (visvairāk no visiem aizsargiem), piedalījās arī pēdējā Latvijas izlases spēlē pirms neatkarības zaudēšanas.

Pats Pēteris Lauks par savu sekmīgāko spēli Latvijas izlasē uzskatīja cīņu pret Austriju atlasē uz 1938. gada Pasaules kausu, kurā Latvija titulētajiem austriešiem piekāpās ar 1-2, bet Lauks sekmīgi sedza ievērojamo austriešu centra uzbrucēju Binderu, neļaujot slavenajam pretspēlētājam izvērsties.

Turpināja futbolu spēlēt arī Otrā Pasaules kara laikā, pārstāvot RDKA (pirmā padomju okupācija), Pērkonu un RFK (vācu okupācijas laikā). Pēc kara spēlēja Putlosas karavīru nometnes komandā (1946) un trimdas latviešu izlasē (1946). Mazliet uzspēlēja futbolu arī pēc ieceļošanas Kanādā, pārstāvot Haidro vienību, taču līdz ar šīs komandas likvidēšanos 46 gadu vecumā aktīvas sportiskās gaitas izbeidza. Turpinājumā futbolu spēlēja vairs tikai draugu pulciņā.

Biogrāfija

Dzimis Strazdumuižā kokvilnas manufaktūras strādnieka Jāņa Lauka (1873-?) un viņa sievas, arī manufaktūras strādnieces, Kristīnes (1879-?, meitas uzvārds Stepe) ģimenē. Vecākais brālis Kārlis Lauks (1899-?) - Brīvības cīņu dalībnieks. Jaunākais brālis Alfrēds Lauks (1906-?) arī spēlēja futbolu, bija vārtsargs Amatiera un Strazdumuižas komandā. Pirmā Pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās, nonāca Ufas guberņā Krievijas vidienā, mācījās tur zemkopības skolā. Latvijā atgriezās 1921. gadā. Latvijas neatkarības gados no 1923. gada februāra bija karavīra gaitās Smagās artilērijas pulkā, kur uzkalpojās par virssežantu. Sieva Olga Lauks (1904-?).

Bija iesaukts leģionā, pēc nometņu gadiem Vācijā 1948. gada maijā izceļoja uz Kanādu. Strādāja uz dzelzceļa, pēc tam piedalījās spēkstacijas būvniecībā Niagarā. Pētera lauka dēls Uldis nodarbojās ar volejbolu un basketbolu.

Izmantotie avoti

• Pētera Lauka iekšzemes pase, LVVA 2996-11-7937
• Pēteris Lauks 1935. gada Tautas skaitīšanā, LVVA 1308-12-10725, 95.kadrs
• Olga Lauks 1935. gada Tautas skaitīšanā, LVVA 1308-12-10728, 14.lpp.
• Jānis Lauks 1935. gada Tautas skaitīšanā, LVVA 1308-12-10726, 125.lpp.
• Kristīnes Laukas ieraksts Rīgas XII policijas iecirkņa pasu grāmatā, pases nr. 34261, LVVA 1376-2-12560
• Sporta Pasaule 1938-07-25. Kā Strazdumuižas zēns kļuva visas latvju tautas mīlulis?