Amatieris

Komanda, kuru pieņemts saukt par pirmo latvisko futbola komandu Latvijā. Amatieris tika izveidots 1911. gadā, apstākļos, kad futbolā Rīgā noteikumus diktēja angļi un vācieši. Jāatzīst, ka būtu pārspīlēti apgalvot, ka tā laika Amatieris bija latviska komanda, korektāk to būtu raksturot kā daļēji latvisku komandu, kurā daudz spēlēja arī krievi un vācieši. Šajos gados Amatieris bija kārtu vājāks kā agrākos gados dibinātās komandas Britannia, Union un Kaiserwald. Šajos gados Amatieri pārstāvēja tādi futbolisti kā Heitmanis, Aleksandrs Roge, Edgars Millers, Odiņš, Bertolds Buzarovs, Pēteris Kreicbergs.

Savu darbību Amatieris atjaunoja 1922. gadā, sākotnējo komandas sastāvu veidojot lielā mērā uz Marsa komandas bāzes. Divdesmitajos gados Amatieris bija viena no Rīgas un Latvijas labākajām komandām, pastāvīga pretendente uz vietu Rīgas A klases vai Latvijas izlases trijniekā. 1927. gadā komanda uzvarēja Latvijas Vispārējo sporta svētku turnīrā. Tuvāk desmitgades beigām Amatieris savas pozīcijas sāka zaudēt, kādu laiku tam izdevās vietu Virslīgā saglabāt, pateicoties turnīra dalībnieku skaita palielināšanai, bet 1933. gada sezonas noslēgumā Virslīgu nācās pamest. Sezonu Amatieris pabeidza ar vienādu punktu skaitu ar Hakoah, bija nepieciešama pārspēle, kurā amatieri samierinājās ar zaudējumu 0:2. Vienpadsmit gadu garumā, ko Amatieris bija pavadījis Latvijas futbola elitē, viens spēlētājs bija bijis Amatierim uzticīgs no pirmās dienas līdz pēdējai - stabilais aizsargs Pēteris Lauks, tāpat daudzas sezonas komandu bija pārstāvējuši Augusts Skiltriters, Arvīds Vende, Mihails Boļšakovs, vārtsargs Jēkabs Flugins. Citi agrāko gadu komandas līderi Amatieri bija pametuši jau dažus gadus iepriekš, faktiski arī iezīmējot komandas lejupslīdes sākumu. Tādi bija Kārlis Balodis (aizgāja uz ASK), Oskars Peilis, Leonhards Kalsons, Eduards Audriņš (visi - uz RFK).

Amatiera komanda 1922. gadā

Pēc Virslīgas atstāšanas Amatieri atstāja arī dzelzs vīrs Lauks, Boļšakovs, Voļatovskis un Rēcis. Nākamajā sezonā Amatieris vēl nopietni iesaistījās cīņā par uzvaru 1. līgā, tomēr zaudēja Universitātes Sportam, bet tam sekoja vēl trakāks kritiens uz leju. Vēl nesenā Virslīgas komanda 1935. gada pirmās līgas sezonā ieņēma divpadsmito (pēdējo) vietu, un arī no šī līmeņa tai nācās atvadīties. Zaudējums ar 1:7 pret Strazdumuižu, komandu, kura savulaik bija izveidota, tajā apvienojoties Amatiera veterāniem, raksturoja to, cik tālu bija kritusi kādreizējā Virslīgas trešās vietas ieguvēja. Tā paša gada rudenī negaidīti nomira ilggadīgais Amatiera futbola sekcijas vadītājs Edgars Millers, ar kura vārdu savulaik bija saistīti arī komandas panākumi.

Arī turpinājums komandas vēsturē nebija iepriecinošs - pat Rīgas otrās līgas līmenī Amatieris vairs nebija nekāds grands, 1936. gadā arī šajā līmenī augstāk par sesto vietu vienībai neizdevās tikt. Sevišķas slavenības šajos gados Amatieri nepārstāvēja, komandā bija daži spēlētāji vēl no Virslīgas gadiem (Filipsons, Vaiders), atsevišķi jaunie spēlētāji, taču no komandas slavas laikiem nebija atlicis gandrīz nekā. 1938./39. gadā Amatierim gan izdevās izcīnīt otro vietu 2. līgas turnīrā, līdz ar to pēdējo neatkarīgās Latvijas futbola sezonu tas atkal aizvadīja pirmās līgas līmenī, bet īsti runāt par komandas atdzimšanu nevarēja.

Amatieris savu darbību atjaunoja nacistu okupācijas gados, kad tas bija viena no vājākajām futbola komandām Rīgā. Tā bez sevišķa spožuma noslēdzās Amatiera komandas stāsts.