Rūdolfs Slavišens

Neatkarīgās Latvijas apstākļos bija uzticīgs Rīgas futbola klubam, kura zēnu komandā sāka spēlēt divdesmito gadu sākumā (1922. vai 1923. gadā), turpināja līdz pat 1938./1939.gada sezonai. Pirmajā komandā tika iesaistīts jau vismaz sākot ar 1928. gadu, kad tika paņemts līdzi uz izbraukumu uz Tallinu, sacensties ar Tallinas futbola klubu un partnera traumas dēļ arī tika laukumā, nākamajā gadā RFK pieaugušo komandas sastāvā uzvarēja Rīgas meistarības kausā un debitēja Virslīgā, bet pastāvīgu vietu RFK pamatsastāvā izcīnīja 1931. gadā, trīs reizes ar to kļuva par Latvijas meistaru (1931, 1934, 1935), tāpat 1937. gadā uzvarēja Latvijas kausa izcīņā. Trīsdesmitajos gados bija regulārs Latvijas izlases dalībnieks, visbiežāk aizsardzībā spēlējot ar Pēteri Lauku vai Frici Laumani, dažas spēles izlasē aizvadīja arī pussarga pozīcijā. Latvijas izlases rindās četras reizes uzvarēja Baltijas kausā (1932, 1933, 1936, 1937). Rūdolfa Slavišena sniegumu raksturoja dziļa spēles izpratne, laba ķermeņa tehnika, izturība, apķērība un ātrs starts. Trīsdesmito gadu beigās futbolista karjeru beidza, taču kara laikā atkal atgriezās laukumā. Pēc atgriešanās no izsūtījuma trenēja jauniešus, kā arī Jūrmalas ugunsdzēsēju komandu (1957). Pēdējās sacensībā senioru futbola komandas sastāvā piedalījās 47 gadu vecumā.

Biogrāfija

Pilnā vārdā Rūdolfs Andrejs Slavišens. Dzimis Maskavā grāmatveža Voldemāra Slavišena (1869-1922) un viņa sievas Annas Paulīnes (meitas uzvārds Zilbalode, 1879-1948) ģimenē. Vecākā māsa Elfrīda (1905-1989, prec. Līce). Pirmo skolu apmeklēja Maskavā, Pētera-Pāvila ģimnāziju. 1920.gadā ģimene atgriezās Latvijā. Latvijā mācījies Amatnieku skolā (1926-1928), beidzis Valsts Rīgas komercskolu (1932) ar grāmatveža specialitāti. 1932.gadā iestājās Latvijas Universitātes tautsaimniecības fakultātes ekonomikas nodaļā. 1936.-1937.gadā izgāja obligāto karadienestu 5. Cēsu kājnieku pulkā, dienestu beidza kā dižkareivis.

Kā praktikants strādāja Dzelzceļa virsvaldes šķirotavā (1926), kalpotājs - kurjers Universitātes saimniecības padomē (1926-1933), kā grāmatvedis universitātes Seruminstitūtā (1933-1935), biroja pārzinis turpat (1935-1940). Baigajā gadā - revidents Finansu ministrijā. Vācu laikā - revidents Finansu ģenerāldirekcijā. 1944.gada oktobrī evakuēts uz Čehoslovākiju, strādāja tur kā strādnieks fabrikā Žirec ciemā un turpat kā grāmatvedis. 1945.gada jūlijā atgriezies Rīgā un darbā Universitātes seruministitūtā. Sieva Gerda Spriņģe (precējušies 1933.gadā). Meita Astrīde Annija (dz.1939), dēls Juris (dz.1941), meita Karīna Irēna (dz.1944).

1950. gada decembrī notiesāts uz desmit gadiem izsūtījuma Vorkutā kā vāciešu atbalstītājs, tāpat pārmests, ka viņš vācu okupācijas laikā piedalījies materiālo vērtību nogādāšanā uz vācu aizmuguri, Staļina nāves dēļ no izsūtījuma viņš varēja atgriezties pēc četriem gadiem. Vēlāk strādāja Rīgā par grāmatvedi Viļa Lāča bibliotēkā. Ilgus gadus bija kora Tēvzeme dalībnieks.

Izmantotie avoti

• Ainis Ulmanis. "Patiesībā bija tā. Futbols Latvijā", Lielupes izdevniecība, 2010.
• Fiziskā kultūra un sports, 1938-06. Rūdolfa Slavišena biogrāfija.
• Rūdolfa Slavišena iekšzemes pase, LVVA 2996-17-25455.
• Studiju lieta Latvijas Universitātē, LVVA 7427-1-17927.
• Tēvija, 1943-10-15. 20 gadi sportā.
• Laiks, 1995-11-08. Rūdolfa Slavišena nekrologs.