Vladimirs Bērziņš

Liels augumā, parasti spēlēja centra pussarga pozīcijā, labi pieturēja bumbu, viņam to bija grūti atņemt.

Spēlēt sāka Rīgas krievu vidusskolas komandas sastāvā, tās sastāvā 1924. gadā - Rīgas meistars. Valsts meistarsacīkstēs futbolista karjeru sāka Uniona komandā, 1926. gadā tika dēvēts par komandas labāko uzbrucēju, tobrīd Unions nebija savos slavas augstumos un likumsakarīgi, ka Bērziņš pārgāja uz stiprāku vienību - RFK, kuras rindās viņš aizvadīja visu savu turpmāko futbolista karjeru. Desmit gadu garumā viņš bija stabila vērtība RFK rindās, izlaižot tikai retas Virslīgas spēles, tikpat stabili spēlēja arī Latvijas izlasē, kuras rindās aizvadīja 40 spēles, četras reizes ieguva Baltijas kausu (1928, 1932, 1933, 1936). RFK rindās četrkārtējs Latvijas meistars (1930, 1931, 1934, 1935). 1937. gadā Virslīgā vairs nespēlēja, bet vēl piedalījās Latvijas kausa spēlēs, līdz ar to kļuva arī par Latvijas kausa ieguvēju. 1937. gada rudenī aktīvas sporta gaitas beidza, vēl epizodiski RFK rindās uzspēlēja tikai 2. Pasaules kara laikā. Pēc kara - treneris Gundelfingenā (ap 1946. gadu).

Citos sporta veidos

Spēlēja RFK basketbola komandā, 1927. gada Latvijas meistars.

Biogrāfija

Dzimis tālbraucēja kuģa kapteiņa Jāņa Bērziņa un viņa sievas Marijas Alvīnas Bertas (1878-?, dz. Beikmane) ģimenē, kristīts Rīgas Debessbraukšanas baznīcā. Pirmos skolas gadus aizvadīja Krievijā: Kronštatē un Pēterpilī. Mācījies Bekker ģimnāzijā Rīgā, no 1919. gada līdz 1925. gadam mācījies Rīgas pilsētas Krievu vidusskolā, to pabeidza 1925. gadā. No 1925. līdz 1932. gadam mācījies Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē. Bija studentu korporācijas Selonija filistrs. 1933.-1934. g. izgāja obligāto karadienestu 4. Valmieras kājnieku pulkā, dienestu beidza kā dižkareivis. 1934. gadā apprecējies ar Elfrīdi Krinti (dz. Baltkājis, 1912-1979). Ģimenē bija meita Dagnita (1935) un dēls Viktors (1942).

Jaunības dienās strādāja kā izsūtāmais zēns laikraksta "Jaunākās ziņas" redakcijā. Trīsdesmitajos gados - ierēdnis Tautas labklājības ministrijā. Augstākais profesionālās karjeras punkts Latvijā - "Rīgas manufaktūras" direktora amats 1943. gadā. 2. Pasaules kara beigu fāzē nokļuva Vācijā, 1945. gada nogalē apmetās Minhenes apkārtnē.

1949. gadā izceļoja uz ASV, apmetās uz dzīvi Kalifornijā, kur aizvadīja atlikušos vairāk kā 50 mūža gadus. 1963. gadā Losandželosā ieguva "Life Office Management Association" institūta diplomu.

Izmantotie avoti

• Studiju lieta Latvijas Universitātē, LVVA 7427-1-9844
• Vladimira Bērziņa iekšzemes pase, LVVA 2996-2-23844
• Marijas Bērziņas iekšzemes pase, LVVA 2996-2-22666
• Bērziņu lietas Arolsen arhīvos
• Ainis Ulmanis. "Patiesībā bija tā. Futbols Latvijā", Lielupes izdevniecība, 2010
• 1935. gada tautas skaitīšana, LVVA 1308-12-9915, 272. lpp.
• 1924-10-03. Latvis. Rīgas vidusskolu sacīkstes futbolā.