Vladimirs Plade

Slavenākais no brāļiem - futbolistiem - Pladēm. Ātrs, enerģijas pilns spēlētājs, taktiski un tehniski gudrs un lielisks vārtu guvējs. Viens no divdesmito gadu Latvijas labākjiem futbolistiem.

Bērnības gados spēlēja Ņižergorodoskā, Rīgas Union, kā arī Āgenskalna sporta un vingrošanas biedrības komandā. Latvijas neatkarības pirmajos gados - Kaiserwald komandā, ar to 1922. un 1923. gados izcīnot Latvijas meistara titulu. Kad Kaiserwald futbola komanda izjuka, V.Plade pievienojās Latvijas meistarkomandai RFK, ar to 1926. gadā izcīnot savu trešo Latvijas meistara titulu. 1928. gadā pievienojās jaunizveidotajai Vanderera komanda (līdzīgi kā to izdarīja vairāki citi vadošie vācu tautības futbolisti), pirmajos tās pastāvēšanas gados bija viens no komandas līderiem, trīsdesmito gadu sākumā viņa loma komandā arvien mazinājās, krītoties sportiskajam sniegumam.

Latvijas izlases rindās regulārs dalībnieks divdesmitajos gados, viens no sava laika rezultatīvākajiem izlases uzbrucējiem (16 spēlēs gūti 9 vārti), Baltijas kausa spēlē pret Lietuvu 1929. gadā guva hattrick.

Kad pats vairs aktīvi nespēlēja, V.Plade darbojās kā treneris: strādāja ar Universitātes Sporta (1935), Vanderera un LAS (1936) futbolistiem, droši vien - arī citām.

Biogrāfija

Pilnā vārdā Vladimirs Eižens Plade. Dzimis Rīgā kantorista Jēkaba Plades (1865-1928) un viņa sievas Sofijas Rozālijas (1864-1939, meitas uzvārds Veikmane) ģimenē. Dienējis Kurzemes artilērijas pulkā.

1923. gadā apprecējies ar Ilonu Zebeniņu (1903-?), ģimenē bija meita Gizela Elenora Plade (dz. 1927), 1931. gadā laulība šķirta (Plades šķirtā sieva vēlāk apprecējās ar citu ievērojamu futbolistu - Hariju Fogelu). Divdesmito gadu beigās strādājis Romas pagrabā, trīsdesmito sākumā - kafejnīcā "Markīze" par kafejnīcas veikalvedi. 1931. gada augustā V.Plade mēģināja izdarīt pašnāvību, noindējoties ar gāzi. 1939. gadā apprecējies ar Raisu Kolosovu (1916-?). 1939. gada rudenī kā vācbaltietis repatriējās. Otrajā pasaules karā iesaukts vācu armijā, karoja austrumu frontē. Vācijas kapitulāciju sagaidīja Kurzemes katlā, tika izsūtīts uz Sibīriju, līdz 1949. gadam bija nodarbināts Vorkutā raktuvēs, 1953. gada nogalē kopā ar citiem vācu karagūstekņiem atgriezās Rietumvācijā, kamēr V.Plades sieva un bērns palika izsūtījumā Krievijā. Pēc kara dzīvoja Vācijā.

Piezīmes

Latviešu presē sportista vārds lielākoties pierakstīts kā Valdis Plade, reizēm arī Voldemārs Plade, tomēr atbilstoši pasei viņa vārds bija Vladimirs.

Izmantotie avoti

• Ainis Ulmanis. Patiesībā bija tā. Futbols Latvijā 1907-2009. Lielupes izdevniecība, 2010. ISBN 978-9984-563-05-3.
• V.Plades iekšzemes pases. LVVA 2996-15-16301, 2996-15-16302.
• Raisas Kolosovas (Plades) iekšzemes pase. LVVA 2996-15-16297
• Ilonas Zebeniņas (Plades) iekšzemes pases. LVVA 2996-15-16289, 2996-15-16290.
• Sofijas Plades iekšzemes pase. LVVA 2996-16-16304.
• Kurzemes vārds, 1931-08-20. Futbolista Plade traģisks solis.
• Sporta Pasaule, 1942-12-21. Atkalredzēšanās ar V.Pladi.