manuskripts
Projektu "himnas" var dēvēt par kārtējo "Sus Dungo" atvasinājumu - vismaz tādā ziņā, ka šajā kolektīvā piedalās Anneļi Arro no "Sus Dungo", lai gan, protams, tas nebūtu īpaši precīzs raksturojums. Tā vismaz skaitās, ka projekta līderis ir Toms Taukulis, par kura līdzšinējo muzikālo darbību man neko noskaidrot nav izdevies.
Ierakstījis un miksējis ierakstu ir pats Toms Taukulis, kamēr māsterēts māsterēts tas ir Čikāgā, materiāls albumam esot tapis jau kopš 2013. gada. Lai padarītu sajūtu par šo ierakstu vēl ekskluzīvāku, varu piebilst, ka fiziskā veidā tas iespiest tikai vinilā, turklāt - 100 eksemplāru tirāžā, kas veidota kā rotu darbs un "katrs nes savu unikālo vizuālo rokrakstu". Smalki, ne?
Jautājums, protams, ir tāds - vai es vēlētos vienu no šīm 100 ekskluzīvajām vinila platēm savā kolekcijā? Atbilde ir diezgan drošs Nē - ar visu māsterēšanu ASV man šis "manuskripts" vairāk izklausās pēc demo ieraksta, nevis pēc pabeigta produkta. Manai gaumei tas ir daudz par minimālistisku un monotonu. Rudimentāras uz akustiskās ģitāras spēlētas melodijas, nebeidzama vienas un tās pašas frāzes atkārtošana, ļoti vienveidīgs vokāls, gandrīz neiespējami atšķirt vienu kompozīciju no otras, man absolūti neskaidrs albuma koncepts - kaut kāda fiška tam manuskriptam gan jau, ka ir, bet man nav skaidrs - kāda, un galīgi nav arī vēlmes iedziļināties. Ja ņem vērā, ka man arī diezgan izteikti nesimpatizē vokāls šajā ierakstā, tad jāatzīst, ka vienīgais, kas manās acīs kaut cik šo ierakstu paglābj no absolūtas nepatikas, ir viesmākslinieki - jo īpaši Lāsmas Bergmanes-Behmanes trompetes parādīšanās ienes kādu svaigu vēsmu tajā gaužām pelēkajā noskaņā, ko manī raisa šis ieraksts. Es nešaubos, ka mākslinieki ir kompetenti, ka viņi zina, ko viņi dara, bet šī ir tāda mūzika, kas man šķiet garlaicīga ierakstā un visticamākis - šķistu vēl garlaicīgāka dzīvajā izpildījumā.
Ierakstījis un miksējis ierakstu ir pats Toms Taukulis, kamēr māsterēts māsterēts tas ir Čikāgā, materiāls albumam esot tapis jau kopš 2013. gada. Lai padarītu sajūtu par šo ierakstu vēl ekskluzīvāku, varu piebilst, ka fiziskā veidā tas iespiest tikai vinilā, turklāt - 100 eksemplāru tirāžā, kas veidota kā rotu darbs un "katrs nes savu unikālo vizuālo rokrakstu". Smalki, ne?
Jautājums, protams, ir tāds - vai es vēlētos vienu no šīm 100 ekskluzīvajām vinila platēm savā kolekcijā? Atbilde ir diezgan drošs Nē - ar visu māsterēšanu ASV man šis "manuskripts" vairāk izklausās pēc demo ieraksta, nevis pēc pabeigta produkta. Manai gaumei tas ir daudz par minimālistisku un monotonu. Rudimentāras uz akustiskās ģitāras spēlētas melodijas, nebeidzama vienas un tās pašas frāzes atkārtošana, ļoti vienveidīgs vokāls, gandrīz neiespējami atšķirt vienu kompozīciju no otras, man absolūti neskaidrs albuma koncepts - kaut kāda fiška tam manuskriptam gan jau, ka ir, bet man nav skaidrs - kāda, un galīgi nav arī vēlmes iedziļināties. Ja ņem vērā, ka man arī diezgan izteikti nesimpatizē vokāls šajā ierakstā, tad jāatzīst, ka vienīgais, kas manās acīs kaut cik šo ierakstu paglābj no absolūtas nepatikas, ir viesmākslinieki - jo īpaši Lāsmas Bergmanes-Behmanes trompetes parādīšanās ienes kādu svaigu vēsmu tajā gaužām pelēkajā noskaņā, ko manī raisa šis ieraksts. Es nešaubos, ka mākslinieki ir kompetenti, ka viņi zina, ko viņi dara, bet šī ir tāda mūzika, kas man šķiet garlaicīga ierakstā un visticamākis - šķistu vēl garlaicīgāka dzīvajā izpildījumā.
2018-01-09
comments powered by Disqus