Kazhes pierakstu burtnīca

"Generation P" manā uztverē neapšaubāmi ir viens no izcilākajiem Peļevina darbiem, un, tā kā es šo krievu rakstnieku vērtēju patiešām augstu, tad tas ir nopietns atzinums. Protams, kad es to lasīju iepriekšējo reizi, daudz kas no tur aprakstītā man nebija īsti skaidrs - tomēr es biju vēl pavisam zaļš vidusskolnieks ar diezgan šauru zināšanu loku. Tāpēc arī saņēmos šo grāmatu pārlasīt (vispār, kā var novērot, pēdējā laikā nodarbojos nevis ar jaunu grāmatu lasīšanu, bet veco pārlasīšanu, tāda nostādne izveidojusies). Romāna centrā atrodas Vavilens Tatarskis (latviešu valodā laikam viņu pareizāk būtu saukt par Babilenu), kura vārds veidots no Vasīlija Aksjonova un Vladimira Ļeņina pirmo burtu apvienojuma, bet pats Vavilens sevi pozicionē kā senās Babilonijas vārda nesēju. Šis Vavilens sākumā mēģina kļūt par dzejnieku, bet sapratis, ka postpadomju Krievijā pēc dzejniekiem nekāda pieprasījuma nav, pāriet uz cigarešu tirdzniecību, bet vēlāk iesaistās reklāmā (starp citu, kā dzirdēju pirms kāda laika pa radio, Latvijā arī vairums dzejnieku nodarbojas ar reklāmām - laikam tāpēc mūsu reklāmas lielākoties ir tik bezgaumīgas). Līdz ar to Generation P varētu uzskatīt par savdabīgu reklāmas teorijas vadlīniju grāmatu, kas ir pārbāzta ar dažādām savdabīgām Peļevina alegorijām par populāru brendu reklāmām. Personīgi mana iecienītākā laikam ir Nike reklāma, kurā tiek rādīta vergu nometne kaut kur Āzijā, kurā visi nodarbojas ar botu izgatavošanu un kad cilvēki mēģina sacelties, viņiem pretī tiek uzkliegts: "Just do it!" Sižetā līdzās reklāmai iesaistās tēmas, kuras Peļevins attīsta arī citos savos darbos - narkotikas (ar regulāru sēņu izmantošanu), politika, mitoloģija, realitātes un fantastikas pārklāšanās. Un, protams, tieši šajā darbā Peļevins izstrādā savu, manuprāt, ģeniālo teoriju par to, ka visi pasaules politiķi tiek ģenerēti uz datora speciālās krieteru kompānijās, turklāt nevienam nav skaidrs, kas tad ir īstie pasaules pārvaldītāji, jo arī oligarhi patiesībā ir tikai televīzijas marionetes - jāsaka, ka šī sistēma patiešām ir ļoti oriģināli realizēta. Vēl, kas ir interesanti, Peļevins šajā romānā praktiski neiesaista nevienu sievieti, viņa reklāmas ir tipiska vīriešu pasaule, romāna varonim nav nekādas romantiskās intereses un viņš arī (atšķirībā no "Duhless" varoņa) nesaistās ar dažādām naktsklubu maukām. Jo Peļevina pasaulē viss ir daudz sarežģītāk un lielākais uztraukums ir saistīts ar to, ka pieckājainais mitoloģiskais suns, kas guļ kaut kur sniegos un kura vārds ir Pizģec, varētu pamosties un iestāties. Pilnīgi kreizī, vienlaicīgi smieklīgi un baisi un visnotaļ nekaunīgi. Piecinieks! Nē, devītnieks!