Kazhes pierakstu burtnīca

Turpinot apgūt man līdz šim svešo valstu kino mākslas sasniegumus, noskatījos filmu, kuras nosaukums oriģinālvalodā man nav pat izrunājams - "Man zkt vrouw", bet ko latviski droši vien tulkotu kā "Ideāla saderība". Šajā filmā galvenajā lomā ir Jan Declair, viens no pazīstamākajiem beļģu aktieriem (lai arī, protams, Beļģija nav pati ievērojamākā zeme kino kartē), kas atveido piespiedu pensijā atlaistu skolas direktoru Leopoldu, kurš, uzzinājis, ka no viņa aiziet prom mājkalpotāja, izlemj atrast jaunu sievu. Vecā sieva pirms kāda laika ir mirusi, vēl Leopoldam ir dēls Martēns, bet ar to viņa attiecības ir labākajā gadījumā vēsas. Pēc diezgan uzmācīgā un izteikti komiskā kaimiņa Žuljēna ieteikuma (un faktiski - ar Žuljēna rokām) Leopolds ievieto internetā iepazīšanās sludinājumu. Un tad sākas dažādi pirmie randiņi - bet jāatceras, ka tie ir pirmie randiņi 60 un devis 20-25 gadu vecumā. Tomēr neviena no visām "piedāvātajām" sievietēm tā īsti Leopolda sirdī neiekrīt, tā vietā viņš ieķeras Alīnā - savas vecās mājkalpotājas jaunajā krustmeitā, kas vēl visam piedevām ir stāvoklī (ignorējot to, ka Alīnas acīs Leopolds ir tāds jauks vectētiņš, ne vairāk). Līdz ar to filma kādā brīdī no pavisam vienkāršas un jaukas komēdijas draud pārvērsties par nopietnu mīlestības pāri paaudzēm drāmu, bet tā tomēr nenotiek, jo filmas morāle ir mazliet savādāka un tā vēsta, ka Leopoldam ir nepieciešams mainīties, lai viņa dzīves pēdējie gadi neaizritētu tāpat kā visi līdzšinējie, ka viņš nav dzīvojis īsti labi un ka lai izveidotu cilvēcisko kontaktu, viņam ir nepieciešams kaut ko savā dzīvē iesākt savādāk. Patiešām jauka un pietiekami vienkārša filma, it kā - nekas īpašs, bet patiesībā - sirsnīgs un trāpīgs kino.