Kazhes pierakstu burtnīca

"Gads, kad mani vecāki devās atvaļinājumā" ir ļoti īpatnēja filma, par to šaubu nevar būt. Tās darbība norisinās Brazīlijā 1970.gadā, apmēram vienlaikus ar Pasaules kausu futbolā, kurā Brazīlija izcīnīja 3. uzvaru. Tas nebūtu nekas īpašs, Brazīlijā droši vien gandrīz visas filmas ir par un ap futbolu, tā tomēr ir Brazīlija. Futbols un karnevāls ir divas šīs valsts galvenās iezīmes. Bet šī filma vienlaikus ir par politisko diktatūru Brazīlijā tajā laikā, galvenā varoņa vecāki uz Pasaules Kausa laiku nonāk cietumā, bet puika tiek atstāts pie vectēva, kurš gan, kā puika atklāj, ir paspējis nomirt. Tas vēl arī nebūtu nekas sevišķs, ja puikas vectēvs nebūtu dzīvojis Sao Paolo ebreju rajonā (līdz ar to pats būdams ebrejs), līdz ar to gādību pār mazo Mauro līdz laikam, kamēr atradīsies viņa vecāki (jo viņš jau nezina, kur tie ir palikuši, vecāki skaitās aizdevušies atvaļinājumā) uzņemas kāds padzīvojis ebrejs vārdā Šlomo, kurš gan diezgan ātri atklāj, ka Mauro nav īsts ebrejs (t.i., apgraizīts), bet gan parasts "gojs", kuram sajēgas par jūdaismu, lūgšanām, pareizu ēšanu un tā tālāk nav ne druskas. Tad nu Šlomo un pārējiem ebrejiem ir jāizlemj, ko ar puiku darīt. Un vienlaikus, kā jau teicu, pasaules kauss. Tostao un Pelē plosās laukumā, bet Mauro gaida savus vecākus. Starp citu, skatoties Wikipedia informāciju par 1970.gada Pasaules Kausa izcīņu, secināju, ka vienas lietas šajā filmā pietrūka - norādes uz to, ka tas bija vienīgais PK, kurā piedalījās arī Izraēla - varētu taču tie vecie rabīni ne tikai par Brazīliju fanot, bet arī savējiem just līdzi! Turklāt sava līmeņa komandia Izraēla nospēlēja labi - divi neizšķirti (tai skaitā pret Itāliju - pasaules čempionāta finālistiem!) un viens zaudējums - tur būtu par ko līksmot. Labi, filma tomēr nav tik ļoti futboliska (lai arī tās ievadā un beigās Mauro atkārto sava tēva teikto, ka futbolā visi drīkst kļūdīties - tikai vārtsargs nē). Katrā ziņā filma man patika, mazliet dīvaina tā, protams, ir. Nepierasta, ar dīvainu sižetisko plūsmu utt. Bet patiešām laba, ne jau izcila, protams, bet profesionāls un emocionāls kino.