Jāatzīst, ka Kubas filma, ko skatījos projekta "Apceļo pasauli caur kino" ietvaros, mani nesavaldzināja. Nepavisam arī nē, lai arī zināmi priekšnoteikumi tam bija.
Šī filma stāsta par kādu kubiešu puiku, kurš nokļuvis valsts galvaspilsētā 1958.gadā - tad, kad Kubā notika revolūcija, kuras rezultātā pie varas nāca Fidels Kastro. Puikas mātei ir bijuši nebeidzami sakari ar dažādiem vīriešiem, bet tagad padzīvojušā Ramona personā viņa ir atradusi sev vīrieti ilgākam laikam. Tikām puiku pieskata viņa vecāmāte Violeta, kurai nav īpaši viegls raksturs, kura ir mazliet reliģiski apsēsta un kurai ir sava fotostudija, uz kuru regulāri pilsētas sievietes nāk iegūt nevis savus attēlus, bet attēlus, kā viņas vēlētos izskatīties.
Neko vairāk kā sižetu šai filmai es atstāstīt nevaru, jo mani tā emocionāli nepavisam neuzrunāja. Ne vairāk kā fakti - filmu esmu redzējis, varu par to noziņot, bet jebkādas emocijas manī tā neradīja. Vienkārši filma. Diezgan riebīgas krāsas (lēta aparatūra droši vien, tā kā tādiem latviešiem), pabāli personāži, minimāli izmantots vēsturiskais kolorīts - tas viss kopumā neradīja nekādu spožo iespaidu nedz par Kubu, nedz par tās kino industriju. Tad jāsaka, ka labāk es savus iespaidus par Kubu balstīšu no "Buena Vista Social Club" un dokumentāliem raidījumiem par Če Gevaru, nevis atsaukšos vēl jebkad uz šo filmu.