"Melnā grāmata" ir Nīderlandes pienesums manā projektā "Ar filmām apkārt pasaulei". Taisnību sakot, tuvākajās nedēļās šo filmu kā Nīderlandes pārstāvi laikam gan aizstās viena cita Paul Vērhovena filma - "Turkish Delight", kas tikusi atzīta par pagājušā gadsimta holandiešu filmu (un līdz ar to varētu kalpot kā labāks attiecīgās valsts kino pārstāvis).
Šī filma ir tāds kā detektīvstāsts/spriedzes filma par kādu ebreju sievieti Raheli Štainu, kas kļūst par spiedzi Hāgas nacistu štābā kā viena vācu armijnieka mīļākā. Viņa ir saistīta ar pretošanās kustību un viņai ir mērķis atriebt viņas ģimeni, kuru nacisti nogalinājuši. Filma ir pilna dažādu personāžu pāreju no labo puses uz slikto pusi un otrādi un gandrīz katrs personāžs izrādās ne gluži tāds, kā šķitis sākumā (galvenokārt - uz slikto pusi). Par reālismu šajā filmā es laikam gan nerunātu, jo tas šķiet nav bijis Vērhovena mērķis, un vispār vēsturiskā puse šeit varētu pamatīgi pieklibot. Sākot jau ar love story starp SD kapteini un ebrejieti - spiedzi, baigākajiem slepeno aģentu plāniem un citām lietām, šī filma vairāk sevi prezentē kā spiegu stāstu un nevis kā vēsturisku dokumentu. Taču jāatzīst, ka savā žanrā filma ir ļoti saistoša un patiešām intriģējoša. Es to skatoties ne uz mirkli nezaudēju interesi par uz ekrāna notiekošo.
Jāpiezīmē, ka filmā diezgan liels uzsvars ir likts uz "nekautrīga" veida ainām - sūdzēties par plikņu trūkumu šajā kino lentē nekādi nevarētu. Nekā TĀDA, kā dēļ šo filmu katram vajadzētu obligāti noskatīties, tajā droši vien nav, un šķiet, ka vismaz daļēji Vērhovens vienkārši gribējis būtu provokatīvs provokācijas pēc, bet to jau laikam no "Pamatinstinkta" režisora varētu gaidīt. Carice van Houten šīs filmas titullomā gan ir patiešām lieliska.