Kazhes pierakstu burtnīca

Turpinot ceļot ar filmām apkārt pasaulei, esmu sasniedzis Kirgizstānu. Šo valsti pārstāvošā filma runā par tradīcijām, mīlestību pāri robežām un naidu Austrumu pasaulē, kas šoreiz konkretizēta tieši ar Kirgizstānu. Kirgīzu vīrietis Aidars jau gadiem ilgi strādā un dzīvo Parīzē, bet nule viņš ir saņēmies un ved saviem radiem atrādīt savu līgavu Izabellu. Vienīgā problēma ir tajā, ka viņa ir francūziete, bet Aidara ģimenei šādas starptautību laulības nav pieņemamas, jo puisim atbilstoši visām tradīcijām vajadzētu precēt meiteni no ciema (un ir pat viena šāda meitene, ar kuru viņam ir ļoti draudzīgas attiecības, tikai nav mīlestības). Un sakaunējies par savu pārdrošību Aidars pēc ierašanās dzimtajā ciematā radiem paziņo, ka viņam līdzi atbraukusī Izabella ir vienkārši viņa kolēģe no franču avīzes, kas raksta grāmatu par kirgīzu kultūru. Protams, to viņš var šādi darīt tālab, ka nedz kirgīzi zina franču valodu, nedz Izabella - kirgīzu valodu. Taču pamazām viņa sāk kaut ko nojaust, un tas viņu attiecības nemaz nedara labākas.
Manā izpratnē šī filma pamatā turējās uz Natašas Renjē - francūzietes, kas atveido Izabellu (interesanti, ka divās pēc kārtas postpadomju filmās, ko es skatījos, piedalās franču aktierskolas pārstāvji). Viņas - pie lielpilsētas dzīves pieradušas eiropietes nespēja mirklī saprast atšķirību starp to sabiedrību, no kuras viņa nāk, un to, kurā viņa nonākusi, ir šīs filmas viena no spēcīgajām pusēm. Aidars (Bolot Tentimyshov) arī nebija slikts, bet ne tuvu ne tik labs kā Nataša Renjē. Vispār tīri estētiski filma man ļoti patika, pietiekami kolorīta un savai valstij raksturīga filma, kas varētu labi atbilst manam "projektam". Dažas "simboliskās" epizodes gan nebija diez ko spēcīgas, bet iespaids par filmu kopumā man izveidojās pozitīvs. Vienīgais, kas traucēja (un te nekādi pie vainas nebija filmas veidotāji), bija apstāklis, ka es šo filmu skatījos krievu tulkojumā un līdz ar to vienīgi personāži, kas izklausījās kaut cik jēdzīgi, bija tie, kas jau oriģinālā runāja krieviski, bet pārējiem pa virsu runāja viens no tiem kaitinošajiem tipiem ar tizli monotono balsi, kas ievērojami sarežģīja iedziļināšanos šajā kinodarbā.