Kazhes pierakstu burtnīca

Romanes, eunt domus! Vai pareizāk - "Romani ite domum". Vai vēl pareizāk - Mr Gervais - would you please go home to England and quit embarassing yourself by participating in failed comedies? No "Invention of Lying" es gaidīju diezgan daudz - filmas premisa par pasauli, kurā cilvēki nav iemācījušies melot un kur Gervais varonis kļūst par šādas dzīves sastāvdaļas "izgudrotāju" šķita potenciāli ļoti spēcīga, Gervais komiķa dotības es pat negrasos apstrīdēt un tā kā viņš šeit ir vienlaikus arī scenārists un režisors, varēja cerēt, ka "The invention of lying" manās acīs būs viena no šī gada labākajām komēdijām. Diemžēl jau filmas sākumā izrādījās, ka tā nebūt nav. Pirmais mīnuss, kas sāk kaitināt teju uzreiz, ir tajā, ka cilvēki šajā filmā nevis visu laiku saka patiesību, bet gan visu laiku saka visu, ko viņi domā. Un lielākoties neko dižu viņi nedomā. Un joki līdz ar to bieži ir ļoti, ļoti stulbi. Piemēram, Gervais varonis dosies uz randiņu, viņš ierodas pakaļ sievietei, ar kuru randiņš norunāts. Pirmā viņu saruna sākas sekojoši:

- Hi! - Hi! - You`re early. I was just masturbating. - That makes me think of your vagina.

Vai tu jau vārties smieklos uz grīdas? Vai patiešām šāds dialogs veidojas tādēļ, ka varoņi nemāk melot? Filmas turpinājumā Gervais varonis iegūst spējas melot, un filmā ir ainas, kurās viņa "superspēja" tiek labi izmantota - kaut vai aina bārā, kurā cameo lomā ir Filips Sīmors Hofmans. Taču labo epizožu filmā ir izteikti par maz - čupiņa veiksmīgu "one liners" nespēj atsvērt to, ka filmas sižets ir izteikti triviāls un tās varoņi - kaitinoši stulbi. Jā, "Coke" un "Pepsi" reklāmu joki bija veiksmīgi, liels potenciāls bija arī reliģijas izsmiešanas tēmai, bet man vismaz šķiet, ka Gervais pats nobijās šīm tēmām pieiet pilnā nopietnībā - varētu būt, ka viņam nepietika dūšas pa īstam aizvainot daļu potenciālo skatītāju, un tādēļ viņš vairākkārt apstājās pusceļā. Tēma par "The man in the sky" varēja šo filmu izcelt no romantiskās komēdijas lāču slazda, bet neizcēla. Lai arī zinu, ka nav labi šāda stila filmām piekasīties loģikas trūkumu dēļ, pāris absurdos elementus tomēr izcelšu: 1) kad visa pasaule notic Marka apgalvojumam, ka pēc nāves viņi nonāks debesīs, kur katram būs savrupjāma un bezmaksas saldējums, nesākas masveida pašnāvību vilnis (lai arī ar dzīvi uz Zemes vairums cilvēku nav īsti apmierināti) 2) SPOILER!!! Kaut kādā neticamā veidā vienā brīdī Marks spēj sievietei izskaidrot, ka viņš ir melojis (lai arī iepriekš neviens šo domu uztvēris nav) 3) interesanti, kādā veidā pasaules vēsture var būt bijusi tieši tāda pati, ja nav bijis melu? 4) vai meli ir vienīgais iemesls, kāpēc cilvēki viens otrā spēj saskatīt kaut ko vairāk nekā viņu ārējo izskatu? Tā, piemēram, detalizētākais novērojums, ko par cilvēku var izteikt galvenā varoņa mīļotā sieviete (kura esot "loving and caring person"), ir "viņš ir vecs un plikpaurains"? Un vienīgais veids, kā cilvēkam izvēlēties partneri, ir viņa ģenētiskais kods, kas dos potenciāli labus bērnus. Tātad - savādāka izvēle liecina par meliem? Kaut kāds pilnīgs sviests, manuprāt. Taču caurumaina loģika nebūtu problēma, ja pati filma būtu labāka. Taču faktiski tā ir romantisks balagāns, kas atsevišķos brīžos imitē "Life of Brian" (kad Marku sāk uzskatīt par pravieti), Džūdas Apatova filmas (Jonah Hill līdzdalība tajā, galvenā varoņa un viņa čomu komīgās nodarbes), "Liar Liar" (premisu līdzība), "Yes Man", "Bedazzled", "Bruce Almighty", droši vien šo sarakstu varētu turpināt. Labu skeču šai filmai varētu pietikt kādām 20-30 minūtēm (ja kas, vienā no tās labākajām ainām parādās Gervais partneris seriālu rakstīšanās Stephan Merchant), bet filma kopumā ļoti neveiksmīgi izmanto ideju, kura varētu būt kļuvusi par pamatu lieliskai melnajai komēdijai.