Kazhes pierakstu burtnīca

Gandrīz neticās, ka Jordānijā pirms "Captain Abu Raed" neviena mākslas filma nebija uzņemta vairāk nekā piecdesmit gadu garumā. Turklāt, kā var izlasīt Wikipedia, Jordānija no sava reģiona valstīm ir viena no demokrātiskākajām un atvērtākajām. Ja nu tu šo aprakstu esi atvēris, lai uzzinātu kādus faktus par Jordāniju, varu tev atklāt, ka tajā valda konstitucionāla monarhija, 80 cilvēku parlamentā ir atvēlēta 71 vieta musulmaņiem, 9 kristiešiem, un ir garantētas sešas vietas sievietēm. Jordānijā ir diezgan plaukstoša ekonomika, tā ir viena no divām šī apvidus valstīm, kurai ir diplomātiskas attiecības ar Izraēlu, un Jordānijā angļu valoda ir viena no oficiālajām valsts valodām. "Kapteins Abu Rīds" stāsta par kādu pusmūža vīru, kas strādā lidostā par apkopēju. Kad viņš kādā atkritumu tvertnē ir atradis lidmašīnas pilota cepuri, vietējiem puikām rodas pārliecība, ka Abu Rīds ir pilots. Sākumā vecais vīrs to noliedz, bet pamazām viņš ļauj vaļu fantāzijām un sāk bērniem stāstīt visādus brīnumus, ko viņš it kā ir piedzīvojis. Fantāzijas lidojumam palīdz arī tas, ka Abu Rīds lidostā iepazīstas ar kādu jaunu sievieti vārdā Nour, kura patiešām ir pilote un kura spītīgi cīnās pret savu tēvu, kurš viņai piegādā dažādus līgavaiņus. Lieliska ir viena viņas iepazīšanās ar potenciālo precinieku:

Līgavainis: We heard that you`re a pilot. I like pilots. Tēvs: Nour has liked flying since she was a little girl. Līgavainis: I like little girls. I mean to have one. I don`t need boys. I don`t even like babies. But if you want, we`ll have some. Tēvs: Nour dear, Samer is an architect. Nour: Really? Bravo. Excuse me. I have to go shoot myself.

Vēl ļoti būtisks filmas personāžs ir puika Murads, kurš dzīvo Abu Raed kaimiņos un kurš zina, ka viņš patiesībā ir apkopējs, ko Murads atklāj arī citiem bērniem. Pašam Muradam tikām mājās neiet diez ko jautri, jo viņa tēvs pastāvīgi ir piedzēries un sit gan savu sievu, gan bērnus. Abu Raed, būdams labs cilvēks, mēģina šo situāciju vērst par labu, bet īsti veiksmīgi viņam tas nesanāk. Katrā ziņā varu teikt, ka šī filma ir daudz labāka, nekā es to biju gaidījis. Tiesa, tas nav TIK pārsteidzoši, jo filma ar labiem panākumiem tika izrādīta Sundance festivālā, un tomēr - man grūti iedomāties, ka šādas kvalitātes filmu varētu uzņemt mūsdienu Latvijā (ja pieņem, ka "Amaya" nav Latvijā uzņemta filma). Ļoti jauka, sirsnīga un pietiekoši gudra filma. Jā, varbūt nedaudz banāla, bet es nebūšu no tiem ļaudīm, kas meklēs Jordānijas kino kaut kādas inovācijas un pārsteigumus. It īpaši zinot, ka šajā valstī pirms tam vispār netika uzņemtas filmas. Jāatzīmē, ka arī pēc "Captain Abu Raed" iznākšanas neviena jauna pilnmetrāžas filma Jordānijā nav radīta.