Kazhes pierakstu burtnīca

Šī filma šķita drošs variants, ar ko sākt jauno, 2011.gadu. Viegla komēdija, par kuru visas iespējamās atsauksmes ir pozitīvas. Filma, kas sevi pozicionē kā gudru komēdiju pretstatā banāliem uz tīņu auditoriju mērķētiem mēsliem. Bet faktiski viss izrādījās tik slikti, cik vien iespējams. Filmas galvenā varone ir vidusskolniece Olīvija, kura līdz nesenam laikam bija savas skolas pelēkā pele, taču viss mainījās pēc tam, kad zināma daudzuma melu rezultātā visa skola uzzināja, ka Olīvija pārgulējusi ar puisi no koledžas. Kā tās iespējams tikai filmās, pilnīgi visiem viņas skolas biedriem (arī tādiem, ar kuriem viņa nav bijusi pazīstama), tas bija kaut kas vienkārši šokējošs. Bet tālāk - vairāk. Olīvijai kāds viņas draugs gejs palūdz, vai viņa nevarētu stāstu līmenī pārgulēt arī ar viņu, lai skolā viņu vairs neapceltu un neuzskatītu par ziliķi. Labā sirds Olīvija nespēj viņam atteikt. Turpinājumā viņa par dažādu veidu samaksu (visbiežāk - kaut kādiem kuponiem) nepārguļ, bet stāsta, ka pārgulējusi, ar visiem skolas gīkiem, dīvaiņiem un pretekļiem. Dīvainā kārtā meitenes reitingu tas neietekmē un katrs nākamais atstumtenis pēc tam, kad it kā pārgulējis ar Olīviju, uzreiz skolā skaitās daudz stilīgāks. Taču pašai Olīvijai nemaz tik viegli neiet - pret viņu ir noskaņojusies skolas galvenā reliģiskā dīvaine, kura "izvirtušo" Olīviju pasludina par totālu sātana iemiesojumu viņu citādi tik tikumīgajā skolā. Olīvija, lai provocētu pretējo pusi, sāk ģērbties izaicinoši un pie visām savām drēbēm piešuj lielu burtu "A", solidarizējoties ar kādas obligātās literatūras grāmatas varoni, kurai tāds bija jānēsā, jo viņa bija laulības pārkāpēja (adulteress). Pierakstot šo sižetu uz virtuālā papīra, tas nemaz nešķiet tik absurds un idiotisks, bet skatoties filmas, izjūtas bija pilnīgi citas. Šī bija tipiski draņķīga rom-com ar briesmīgu aktierspēli (Emma Stone galvenās varones lomā patiesībā bija ļoti pat ok, bet vairums viņai apkārtējo varoņu šķita izkāpuši no C klases seriāla. Filmas cenšanās būt "gudrai", "līdzīgai kā Juno" šķita pretīgi uzspēlēta un nevietā. Un pat tās liberālais un anti-reliģiski-fanātiskais vēstījums neko daudz neglāba. Ja nu kas - atradu lielisku recenziju par šo filmu kādā kristīgi noskaņotā lapā. Neskaties treileri, citādi padomāsi, ka šī varētu būt jautra un asprātīga filma. Patiesībā tā ir moralizējošs, karikatūrisks fantāzijas vēstījums, no kura tu vari smelties tādas pat atziņas kā no jebkuras pašpalīdzības grāmatas.