"It`s a holiday in Cambodia
Where people dress in black
It`s a holiday in Cambodia
Where you`ll kiss ass or crack"
Šādas asociācijas man rodas, izdzirdot vārdu Kambodža. Šķiet, esmu beigto Kenediju fans. Un tomēr - izrādās, ka Kambodžā paretām tiek uzņemta arī kāda filma, un "Rice People" ir pilnīgi noteikti slavenākais šīs valsts kino produkts, vienīgā filma, ko Kambodžas kino akadēmija (ja tāda vispār eksistē) jebkad izvirzījusi Oskara nominācijai. Līdz ar to es biju diezgan pārsteigts, ka man vispār izdevās šo filmu atrast un tādējādi aizpildīt vēl vienu robu pasaules kino kartē.
"Rīsu ļaudis" ir savā būtībā ļoti vienkārša un nepretencioza filma, kas stāsta par ģimeni Kambodžas laukos, kura paaudzēm ilgi ir audzējusi rīsus un droši vien tā turpinās darīt līdz pasaules galam. Taču šobrīd tai iet visai draņķīgi - zemes jau tāpat ir diezgan maz, ģimenē ir vesela varza meitu, bet neviena dēla, un skaidrs, ka nākamajām paaudzēm būs jāiztiek ar aizvien mazāku rīsu lauka pleķīti, bet tad vēl vispirms Om (tā sauc māti) sakož kobra un viņa kādu laiku nevar strādāt rīsu laukā, bet tad Poev sadur kāju uz indīga dzelkšņa un visai ātri nomirst. Kā rezultātā Om paliek viena ar daudzajām meitām, un cīniņš rīsu laukā kļūst arvien smagāks un smagāks, līdz kulminē ar to, ka Om zaudē prātu, līdz ar to visi darbi paliek vecākās meitas pārziņā, un vēl nepieciešami līdzekļi mātes ārstēšanai.
Kā jau tu droši vien no iepriekšējās rindkopas nojaut - šī nav viegla un dzīvespriecīga filma, taču ko gan citu varētu gaidīt no filmas, kuras darbība norisinās vienā no vismazāk jautrajiem šīs planētas nostūriem. Taču tā ir ļoti dzīva un ticama, kas varētu būt saistīts ar to, ka Rithy Panh pamatā specializējas dokumentālajā kino, līdz ar to arī šajā filmā ir diezgan spēcīgs klātesamības moments, un par to - visu cieņu tās raditājam. Jā, šī filma tiešām lielā mērā šķiet dokumentālā (un cik var nojaust no beigu titriem - patiesībā tā lielā mērā ir autobiogrāfiska), un es noteikti nebiju gaidījis, ka Kambodžā varētu uzņemt tik kvalitatīvu kino. Lai gan no otras puses - Rithy Panh skolojās franču kinematogrāfā, līdz ar to kaut kāda kvalitāte te automātiski būtu gaidāma. Bet filma patiešām ir laba, un (ja vien tev vispār patīk šāds reālistisks, bez maz vai "Ērik, atnāc" stila kino) es tev to arī varu tikai ieteikt noskatīties.