Nezinu, vai kādam tas ir interesanti, bet pastāstīšu, kā te man patlaban ir ar ēšanu.

Kopš vakardienas manā rīcībā ir Microsoft Office 2007, kas esot "revolucionārs" pavērsiens, jo tam vairs nav augšā rīku josla, bet krutā super fīča "The Ribbon". Pateicoties šim lieliskajam ribbonam atrast jebko šajā Wordā ir stipri vien pagrūti, daudzas manas iegaumētās taustiņu kombinācijas ir pārstājušas darboties (piemēram, ka Page Break var izveidot, spiežot Alt+i Enter Enter), turklāt Page Break tagad mitinās sadaļā Insert, bet vispār breiki ir pārvietoti zem "Page Layout". Es vismaz nevaru saprast, kur ir prikols, ieviest tādas izmaiņas, kas rada sarežģījumus arī pietiekami advancētiem lietotājiem (piemēram, man), bet ko ar šādu Wordu varēs iesākt, piemēram, mūsu vecāki? Ko darīt ar Worda mācīšanu skolās - ja jaunākā versija tik radikāli atšķiras no iepriekšējām? Bļin, Words taču ir tikai programma, kurā rakstīt vienkāršus teksta dokumentus, tas taču nav Latex vai Adobe Acrobat - kāpēc tam vajadzētu "iet līdzi laikam" un kļūt absolūti debilam? Es saprotu, ka cilvēkam nākas apgūt kaut kādas lietas, lai varētu pāriet, piemēram, no Windows uz Macos vai no Žiguļa uz Folksvāgenu, bet, ja tev pārejot no Golf 3 uz Golf 4, ir par jaunu jāmācās braukt, tad man gribas teikt: pajāt man uz to Golf 4!

Vakar kaut kāda iemesla dēļ baigi ilgi nosēdējām darbā, cerams, ka citas dienas tas tā nebūs. Nevaru teikt, ka biju šausmīgi pārslogots, bet arī tāds boringums kā Rīgā tomēr nebija. Pēc darba ar dažiem kolēģiem braucām uz veikalu, kas atrodas Francijā. Protams, nevarētu teikt, ka no šīs valsts esmu paspējis daudz redzēt, turklāt Šveices-Francijas robeža ir tik nenopietna, ka es pat īsti neievēroju, kad un kā mēs to šķērsojām (vismaz pasi nevienam rādīt nevajadzēja). Iepazinos ar vairākiem iepriekš neredzētiem kolēģiem.

Te var aplūkot pirmo bilžu krājumiņu no mana brauciena:

Tātad: vakar ap pusdiviem izlidoju no Rīgas uz Amsterdamu, tad dažas stundas notusēju Amsterdamas lidostā, no tās - uz Ženēvu. Vakarā nekur citur kā dzīves vietā nepabiju.

Atklāju, ka vismaz 2 punktos "Happy Feet" veidotāji nebija bijuši tik nepatiesi, kā varētu domāt:

Izskatās, ka strauji tuvojas tas brīdis, kad man tomēr būs jādodas komandējumā uz Ženēvu. Patlaban izskatās, ka orientējoši 6. februārī es varētu braukt prom un 6. martā būt atpakaļ (tomēr šie datumi ir drīzāk orientējoši, nekā precīzi). Ja godīgi, īsti nezinu, ar ko rēķināties un ko no visa šī pasākuma gaidīt, tomēr viens pluss šim pasākumam noteikti būs - ceru, ka man tā rezultātā radīsies kāda skaidrība par nākotnes plāniem. Patlaban visa šī situācija ir vairāk nekā miglā tīta - es darba diezgan izteikti ciešu no pārmērīgas bezdarbības, kas mani nebūt neapmierina un varbūt Ženēvā, atrodoties lielākā tuvumā priekšniecībai, būs iespēja kaut ko šajā situācijā mainīt. Patiesībā tā būs pirmā reize, kad es ilgāku laiku dzīvošu viens (nu, ok, viens mēnesis nav TIK ilgi, bet nav arī tik maz) un tā būs pirmā reize, kad tik ilgstoši būšu prom no Lienes. Šobrīd īsti nezinu, ko par to visu domāt.

"Vakardienas intīmservisa beneficē manas ausis piesārņoja Jāņa Šitkēvica un pārējās Radio SWH kompaškas stulbā gvelšana par to, ka zem viņu mājas lapas esot atklāts čats. Te es atcerējos čatot kārāko diskontieti Garausya kungu un domāju - vai viņš ir izmēģinājis šo progresīvo Valentīndienas čatu iekš latvju sūrākā radio? Bet ne jau par to gribēju te rakstīt.

Apzinos, ka laikam šai grupai diez ko daudz cienītāju Latvijā nav, tomēr pastāstīšu kādu epizodi, ko šodien izlasīju vikipēdijā iz šīs grupas vēstures.