Барто
Pirms nedaudzām stundām vēl sajūsminājos par skaisto romantisko dziesmu no "Kilimandžaro sniegiem" un tagad klausos grupu "Barto". Vai kaut kas pēkšņi būtu noticis? Nē, kālab gan?
Dalībnieku sastāva ziņā šo grupu varētu dēvēt par Krievijas "Duetu Sandra" - dziedoša sieviete un viņas vīrs (vai kaut kas vīram līdzīgs) pie sintezatora (tur gan kaut kas vēsturiski mainījies, nav īsti interesanti uzzināt detalizētāk). Tikai saturs ir drusku atšķirīgs. Par mazcenas mobilo šī grupa nedzied. Savu vēstījumu grupa atklāj jau debijas plates pirmajā dziesmā "Танцпол":
Vai tas, ko Barto spēlē, ir deju mūzika? Tā laikam var teikt un visai droši normālos apstākļos es šādu mūziku neklausītos, un manu pozitīvo attieksmi pret to galvenokārt veido tās saturs. Nē, ne jau trīsstāvīgā leksika manī raisa simpātijas, bet tas, ka šīm vulgārismiem apakšā ir sociālpolitisks vēstījums, bieži vienākrši vērsts pret pseidovērtībām, kā dziesmā "Сучки".
Simpātijas no grupas puses izpelnās ne vien cacas, bet arī tipiskas rietumu pasaules "vērtības" - tādas kā Mikipele un Makdonalds. Atkal jau trāpīgs citāts:
Cik saprotu, šis mūzikas stils ir kaut kas pa vidu starp "electropunk" un "electroclash" (lieki teikt, ka ne ar vienu, ne ar otru neesmu pazīstams). Būtu pārspīlējums apgalvot, ka šāda mūzika normāli ir manā gaumē, bet provokācijas gan man patīk, un ar zināmu nepacietību gaidu iespēju redzēt šo ansambli uzstājamies "Labā dabā". Lai arī viņu skatījumā daba diez vai ir laba.
Plus varētu piebilst, ka droši vien nav vērts klausīties visus grupas albumus - diez vai tie varētu sevišķi atšķirties no pirmā, bet īsi iepazīt šādu veidojumu gan ir interesanti.
Dalībnieku sastāva ziņā šo grupu varētu dēvēt par Krievijas "Duetu Sandra" - dziedoša sieviete un viņas vīrs (vai kaut kas vīram līdzīgs) pie sintezatora (tur gan kaut kas vēsturiski mainījies, nav īsti interesanti uzzināt detalizētāk). Tikai saturs ir drusku atšķirīgs. Par mazcenas mobilo šī grupa nedzied. Savu vēstījumu grupa atklāj jau debijas plates pirmajā dziesmā "Танцпол":
Теперь я точно знаю
Чего хочет танцпол
Нахуй буги-вуги,
В пизду рокенрол
Vai tas, ko Barto spēlē, ir deju mūzika? Tā laikam var teikt un visai droši normālos apstākļos es šādu mūziku neklausītos, un manu pozitīvo attieksmi pret to galvenokārt veido tās saturs. Nē, ne jau trīsstāvīgā leksika manī raisa simpātijas, bet tas, ka šīm vulgārismiem apakšā ir sociālpolitisks vēstījums, bieži vienākrši vērsts pret pseidovērtībām, kā dziesmā "Сучки".
Гламурные девочки,
красные тачки
Сами суки
и в руках собачки
Simpātijas no grupas puses izpelnās ne vien cacas, bet arī tipiskas rietumu pasaules "vērtības" - tādas kā Mikipele un Makdonalds. Atkal jau trāpīgs citāts:
Если хочешь делать деньги,
Всё сведётся к одному:
Кто-то снизу, кто-то сверху,
Но не кончить никому
Cik saprotu, šis mūzikas stils ir kaut kas pa vidu starp "electropunk" un "electroclash" (lieki teikt, ka ne ar vienu, ne ar otru neesmu pazīstams). Būtu pārspīlējums apgalvot, ka šāda mūzika normāli ir manā gaumē, bet provokācijas gan man patīk, un ar zināmu nepacietību gaidu iespēju redzēt šo ansambli uzstājamies "Labā dabā". Lai arī viņu skatījumā daba diez vai ir laba.
Plus varētu piebilst, ka droši vien nav vērts klausīties visus grupas albumus - diez vai tie varētu sevišķi atšķirties no pirmā, bet īsi iepazīt šādu veidojumu gan ir interesanti.
2013-07-23
comments powered by Disqus