Kazhes pierakstu burtnīca

Kā likums, blogā par darbu nerakstu, lai arī pēdējā laikā tā ir sanācis, ka darbs ir tik intensīvs, ka nekam citam īsti laika nesanāk, kas varētu būt iemesls tam, ka Lienes bloga statistika pēdējā laikā ir labāka nekā manējā. Taču šoreiz drusku par darbu pastāstīšu gan, bet bez sevišķas iedziļināšanās detaļās.

Vakar trenings mums gāja līdz 16:30 - kā arī varēja gaidīt, vācieši laika izlietojumam piegāja pedantiski - 8 stundas mācījāmies, ne vairāk, ne mazāk. Šodien, kā izskatās, būs tas pats. Nupat bijām apskatīt ražotni - kā norit procesi utt. Jā, bet vakar vakarā aizgājām uz pilsētas šāvēju apvienības svētkiem jeb Schuetzenfest, kas gandrīz visur Vācijā ir viena no centrālākajām vietējās dzīves sastāvdaļām. Vakar Zandebekā bija sabraukuši cilvēki arī no apkārtējiem ciemiem ar mērķi labi pavadīt laiku un izdzert daudz alus.

Mon, 08 Jun

Divas dienas nogulēju mājās muguras sāpju dēļ. It kā nekā tāda fenomenāla man nekaiš, bet ir diezgan riebīgi, ja tu nevari nosēdēt, tik ļoti sāp visdažādākās muguras vietas. Ārstes prāt nekā vairāk par standarta apsaldēšanos man piemeties nebija, lai arī pašam sajūtas bija tādas ne visai. Patiesībā trešdien gandrīz jau biju sataisījies iet uz darbu, taču no rīta gribēju iekraut mašīnā ziemas riepas, pieliecos un...

Šodien man nav brīvdiena, lai arī vairumam ir. No vienas puses tas, protams, nav nekas jautrs - kamēr citi var laiskoties, es esmu darbā. No otras puses - brauciens uz darbu šādā rītā ir daudza vērts. Pilsētas centrā gandrīz nav cilvēku. Skaņas ir individuālas, katra par sevi, nevis kopīgs un vienots troksnis. Retas mašīnas, retas sarunas. Tramvajs, kurā var dabūt sēdvietu. Ja vēl nevajadzētu pēc tam 8 stundas pavadīt darbā...

Atklāju, ka darba ledusskapī novērojama darba ledusskapjiem tradicionālā pazīme - produktiem tajos ļoti patīk sarukt. Vakar sev pusdienām nopirku Rīgas Miesnieka cīsiņus (tādus lielus un mīkstus) iepakojumā. Tā kā man šķita, ka 10 cīsiņi vienā piegājienā varētu būt man par daudz, apēdu tikai 5 un otrus 5 atstāju ledusskapī rītdienai (šodienai). Kad šodien sataisījos doties uz veikalu, lai nopirktu kaut ko piekožamu cīsiņiem klāt, drošības labad iemetu aci ledusskapī un atklāju, ka no 5 cīsiņiem atlikuši tikai 2.

Jāatzīst, ka vismaz pagaidām mani pienākumi darbā nav nosaucami par izaicinošiem un diez ko sarežģītiem, bet pirmajā laikā tas, droši vien, tā arī ir vislabāk, jo kaut kāds laiks, lai piešautos, vienmēr ir nepieciešams. Kā nekā Delfos es vispār pirmos 9 mēnešus tikai ar komentāru cenzēšanu vien ņēmos, bet arī tas nebija slikts darbs.