Īsais pārskats - Silmarillionā, kas dienasgaismu (publikāciju) ieraudzīja tikai pēc Tolkiena nāves, apkopota Gredzenu pavēlnieka pasaules agrīnā vēsture, kas ir aizdomīgi līdzīga (nu, varbūt ne pārāk, bet pietiekoši) Bībeliskajai pasaules radīšanai. Te ir gan Dievs - visa radītājs, gan sadumpojies enģelis (vai kaut kas tam līdzīgs), gan citi tik nepieciešami atribūti. Tālāk notiek detalizēts (puslīdz) agrīno ēru vēstures atspoguļojums, kurā parādās kaudzēm dažādas "krutās" tautas un dažādi laikmeti, neskaitāmi kari, tiek iestādīts krutais koks, kas parādās arī iekš "Lord of the Rings" (laikam gan vēlākā šī koka inkarnācijā), attīstās rases un tā tālāk. Kā sacīt, Tolkiens patiešām izlēma, ka viņa radītajai pasaulei nepieciešama vismaz tāda pati vēsture kā pasaulei, kurā dzīvoja pats Tolkiens. Manuprāt, lai šo grāmatu īsteni izbaudītu, ir jābūt pilnīgi trakam fantasy cienītājam, par kādu sevi neuzskatu. Un vēl es ceru, ka neatradīsies kaut kādi maniaki, kas izdomās to veidojumu seriāla veidā ekranizēt. Ne velti Tolkiens pats šo darbu nepabeidza - domāju, ka arī viņš pats apzinājās, ka kaut kas tur ne visai štimmēja.