Kazhes pierakstu burtnīca

Zemāk redzams teksts, ko par šo filmu rakstīju pēc tās iepriekšējās noskatīšanās pirms četriem gadiem. Paejot laikam un noskatoties to vēlreiz, pēkšņi sapratu, ka šī filma nemaz nav tik sarežģīta kā man iepriekš bija šķitis - tās sižets patiesībā ir pietiekami vienkāršs un "filozofija" saprotama. Nav tur nekādu baigāko triku un baigāko teoriju (raugoties uz to ar šodienas acīm), un vienlaikus šī filma nav arī tik ģeniāla, par kādu biju to iepriekš uzskatījis. Jā, tā ir laba, jā, tā ir interesanta, bet tās pārcilvēciskā kino sajūtas, ko tā man radīja iepriekš, tagad vairs nav.
Savā ziņā es nesaprotu, kā šī filma man varēja tolaik likties tik nesaprotama, tik komplicēta un pārsteidzoša. Maza deva zinātniskās fantastikas + pusaudža psiholoģiskas problēmas + pāris ģeniālas epizodes, lūk, Donija Darko komplekts. Tādi termini kā "kiddie porn dungeon" un "Why are you wearing that silly rabbit costume?" un citas šīs filmas frāzes ir ļoti labi iedzīvojušies, bet runāt par jebkādu augsto mākslu šajā gadījumā būtu stipri pārspīlēti.
Un zini, kas ir smieklīgākais? Roger Ebert un Richard Roeper savā recenzijā par šo filmu tāpat izsakās, ka tur neko nevarot saprast un ka esot simtiem dažādu jautājumu. Nav tur nekādu tādu jautājumu, tas nav Lost!

Ar ko lai sāk. Varētu sākt ar lielo dīvaino trusi. Vai ar lidmašīnas propelleru, kas negaidīti nokrita no debesīm. Bet, iespējams, vajadzētu sākt ar veco tanti, kas ik dienas iet pārbaudīt, vai viņai nav pienākusi kāda vēstule. Nekad nav.
"Doniju Darko" tu vari skatīties atkal un atkal un tā īsti nesaprast, kas tajā filmā ir domāts. Tur jau ir tā doma. Reizēm tev rodas kāda teorija, bet tad tā sabrūk, jo tai nav pamatojuma. Līdzīgi, kā tas ir ar "Mulholland Dr".
Personīgi es biju sajūsmā par šo filmu. Ja tu gribi, lai viss tiktu salikts pa plauktiņiem, tev tā varētu nepatikt.
Kur slēpjas Donija Dārko fenomens? Pirmkārt, Džeiks Gilenhāls sevi apliecina kā fenomenālu aktieri. Otrkārt, filmā ir iegrūzts tik daudz darba, lai tajā pavadītās divas stundas tev liktu vēl daudz vairāk laika paterēt, mēģinot šo filmu saprast. Tā ir vienlaikus ļoti skaista, romantiska, skumja un arī mazliet šausmīga. Tās centrā ir vidusskolnieks Donijs Dārko, kuram ir jāglābj pasaule no bojāejas. Taču viņš nav Spaidermens. Kas viņš īsti ir, tu varbūt arī nesapratīsi (es nesapratu). Es rakstu teikumus un neielieku tajos domu. Tā vajag.