Fransuā Trufo varbūt skaitās ģeniāls jaunā viļņa režisors, bet šajā filmā nekā jauna un nekā vilniska nebija - vizuāli tā visvairāk atgādināja kaut kādu 60-to gadu zinātniskās fantastikas seriālu (laikmets gan noteikts pareizi), saturiski - balagānisku attieksmi pret Bredberija izcilo darbu. Protams, es saprotu, ka specefekti tolaik nebija tādi kā mūsdienās, bet līdz ar to rodas jautājums, vai tas vispār bija īstais laiks, kad šo darbu pārnest uz ekrāna un vai Trufo bija tam īstais režisors. Manuprāt, viņš daudz labākus rezultātus varētu sasniegt, ja Fārenheita vietā viņš būtu ekranizējis citu Bredberija darbu - "Pieneņu vīnu". Ne tur vajadzīgi specefekti, ne baigais budžets, toties savas režisora dotības (kuras viņam neapšaubāmi bija) Trufo būtu varējis likt lietā pa pilnu programmu.