Domājams, vērtējums būtu augstāks, ja:
a) filmā nebūtu runāšanas, bet tikai mūzika
b) man būtu bijusi iespēja saprast, par ko tur tiek runāts.
Principā, protams, ļoti skumji, ka gandrīz visi šie leģendārie vīri nav vairs dzīvajo vidū un katru gadu pienāk kāda ziņa par kādu mirušu BVSC dalībnieku (cik nojaušu, sākotnēji viņu bija stipri padaudz), turklāt viņu mūzika arī ierakstos ir pieejama diezgan trūcīgi - ne tas reģions, lai katrs no viņiem būtu ierakstījis piecdesmit albūmus. Tomēr tāda nu ir dzīve.