Patiešām - kaut kas šajā grāmatā bija, tomēr Hāriga kungs izrādījās tipiskais neinteresantais vācu rakstnieks - pat uzķēris savdabīgu ideju, tā vietā lai to izvērstu par kādu Duglasa Adamsa stila vājprātu, viņš visu pieraksta vāciski metodiskā un monotonā stilā. Tā, protams, ir sava pieeja, bet es droši vien labprātāk izlasītu kāda cita rakstnieka variāciju par mazā Briksiusa tēmu.