Lasīju, ka šī grāmata esot vācu literatūrā īpašu lomu ieguvusi - ka reti kurš jaunais rakstnieks spējot rakstīt šādi. Es gan domaju, ka diezgan daudzi tā māk - smagnēji, neinteresanti, ar savu devu jēlību, savu devu pilnīga sviesta. Iespējams, es vienkārši nesapratu Štrimatera domu šajā stāstu krājumā, bet, iespējams, ka viņš nemācēja šo savu domu man pasniegt.