Šeit man Grass atsita atmiņā Heses "Stikla pērlīšu spēli" - it kā man kā lasītājam tiek sasolīti kaut kādi putras kalni, ja to izlasīšu, bet teksts pārvēršas tikai vārdu blāķī, no kura izlobīt kaut ko interesantu ir gandrīz neiespējami (vienīgi Hesi uzskatu par nopietnāku filosofu nekā Grasu, tāpēc viņam varētu vairāk piedot, lai arī to spēli es tāpat izlasījis neesmu).