Kazhes pierakstu burtnīca

Pagājuši pāris gadi kopš pirmās filmas par sviestaino resno kaķi un visu šo laiku laiks nav stāvējis. Stulba teikuma konstrukcija, kā sacīt jāsaka. Atceros, ka toreiz skatījāmies Ziņģa kaut kur dabūtu (ja nemaldos) skrīneri (kompānija: Liene, es, Ziņģis), kuru bija ierunājis krieviski kaut kāds ļoti dīvains tips ar dīvaināko leksiku. Otro daļu iesāku skatīties divatā ar Lieni, bet viņai kaut kā nepatika. Rezultātā noskatījos trīs piegājienos. Kvalitāte atkal klasiskā - skrīneris. Nav jau brīnums, ķinīšos šis gabals parādīsies tikai divas dienas pēc tam, kad būšu šo filmu bijis noskatījies (laba laika konstrukcija!). Ierunātājs gan nav gadījies tik labs - protams, kā jau kārtīgs krievu tulkotājs, viņš bieži kaut ko sajauc un personāži viņa izpratnē bieži saka: "vot, bļin!", taču odziņas tajā visā nav. Gluži tāpat, kā odziņas nav filmā pašā. Jāatzīst, ka pārejot no komiksa/multfilmas uz aktieru filmu, "Gārfīlda" veidotājiem nav izdevies viens: atbrīvoties no sajūtas, ka tas joprojām ir komikss. Breckin Meyer, kas spēlē Gārfīlda saimnieku Džonu, ir vienkārši nožēlojams - pat es lieliski izjūtu, ka viņš sarunājas nevis ar datoranimētu kaķi, bet skatās tukšā punktā un muld, bet viss viņa tēlojums ir tik pārspīlēts, ka neviens latviešu teātra aktieris nekaunētos tik pastiprināti atveidot emocijas, domājot par skatītājiem pēdējās rindās, kuri citādi neko neredz. Jennifer Love Hewitt varbūt ir salīdzinoši pazīstama aktrise, bet nav pārsteigums, ka viņa ir spēlējusi tikai mēslainās filmās - jo arī viņa lieliski spēj nekļūt mazāk plakana, nekā komiksa personāžs. Toties, kāpēc Bill Murray uzskatījis par vajadzīgu tizloties, ierunājot Gārfīldu pašu, man nav skaidrs. Patiesībā gan tieši Gārfīldam nav ne vainas, taču visi personāži viņam apkārt ir vienkārši nožēlojami - gan cilvēki, gan vēl jo vairāk (sic!) dzīvnieki. Kāda vella pēc te vispār vajadzēja kaut kādas runājošas peles, trušus un papagaiļus iesaistīt? Lai piesaistītu skatītājus vecumā līdz 5 gadiem? Sižets pāris vārdos: Gārfīlds ar Džonu nonācis Eiropā, tur resno kaķi sajauc ar kaut kādu karalisku kaķi vārdā Princis, kā vietu šis arī ieņem, kamēr tas kopā ar Džonu ēd picu. Prinča pilī ir ļaunais lords, kas grib kaķi nogalināt, lai pārņemtu varu pār pili un uztaisītu atpūtas kompleksu un iznīdētu visus pils dzīvniekus, kamēr dzīvnieki to nevēlas. Ja godīgi, tad jau es labāk skatītos "Babe in the big city", tā cūka vismaz bija jautra. Nu, ok, varbūt nebija. Kas gan - es principā esmu pieradis pie datoranimēta Gārfīlda - animācija šoreiz ir tīri pieklājīga un kaķi var atpazīt, ja vēl filmā būtu vēl kaut kas, izņemot Gārfīldu, to varētu pat skatīties. Starp citu, man lazanja - tā, ne visai.