Daudzi "Chumbawamba" fani uzskata "Anarchy" par grupas labāko mirkli, un viņiem ir zināms pamats šādi uzskatīt. Šajā ripulī grupa jau ir sevī uzņēmusi pietiekami daudz deju bītu, lai tās mūzika būtu vairāk nekā klausāma un vienlaikus nodrošina pietiekoši spēcīgu ideoloģisko fronti ("Enough is Enough" - antifašisms; "Georgina" - feminisms; "Homophobia - uzminiet, kas!; "Never do what you are told" - atteikšanās no autoritātēm; "Mouthful of Shit" - pret liekulību; utt.).
Mūzika - tāda, kā to varētu gaidīt, ar skaļiem bītiem, pūšamajiem instrumentiem, bravūrīga, absolūti neagresīva, izteikti pacilājoša. "Mouthful of Shit", "This year`s thing" flirtē ar repu, "Homophobia" - ar folk mūziku, "Heaven/Hell" - izteikts deju mūzikas gabals. Vietām parādās visādi dīvaini skaņas efekti, kas kaut ko droši vien nozīmē, bet bez kuriem es tīri labi varētu iztikt (it īpaši tas attiecas uz divām mazākām par pusminūti kompozīcijām - "Blackpool rock" un "Doh!"), taču citādi dziesmu kvalitāte ir vairāk nekā pozitīva. "Nothing ever burns down by itself, every fire needs a little bit of help" ir viena no šī albūma domām, turklāt ar tādu pieskaņu, ka ir jādedzina, nevis ka neviens pie degšanas nav vainīgs. Otrs labs citāts ir "You think you`re a god`s gift/ You`re a liar/ I wouldn`t piss on you/ If you were on fire." Protams, es esmu Čumbas fans, līdz ar to man ticēt nevar un varbūt patiesībā šis albūms ir drausmīgs, kas lai zina.