Kazhes pierakstu burtnīca

Toms Petijs ir viens riktīgs vecis - šamam jau pāri 55 gadiem, bet viņš joprojām izklausās vecs, gluži tāpat kā jaunībā. Nē, patiesībā, viņš tagad izklausās pavisam vecs - vismaz Makartnija vecumā. Muzikālajā ziņā, protams, viņš arī ir palicis tas pats vecais labais Toms Petijs - tāds, kura mūziku tu vari lieliski klausīties, sēžot pie auto stūres uz kaut kāda lauku ceļa, bet ko tu diez vai klausīsies mājās uz krutās surround sistēmas. Kāpēc ne? Tāpēc ka Toms Petijs nav interesants. Jā, viņš ir profesionāls, jā viņš ir tīri labs dziesminieks, bet Tomam Petijam nu gan nav odziņas. Grūti iedomāties kādu citu mūziķi, kuram tās nebūtu vairāk nekā viņam. Ar ko gan Toms Petijs var piesaistīt manu uzmanību? Ar to, ka viņš ir uz skatuves 30 gadus? Džegers ir 40. Ar Dilanisku dziedāšanu? Bobs Dilans tā dzied jau 45 gadus un vēl nav atliecies. Ar pacilājošām akustiskas ģitāras skaņām? Daudzi par viņu šajā aspektā ir labāki. Jā, viņam ir bijušas dažas foršas dziesmas - tādas kā "Into the Great Wide Open", "I hope you never", "Last Dance With Mary Jane", "Learning to Fly", bet man vēl nav nācies saskarties ar nevienu viņa albūmu, ko gribētos klausīties atkal. Pēdējais viņa ieraksts kopā ar "Heartbreakers" - it kā skandalozais "Last DJ" (vai kā viņu sauca), bija pilnīgs politisks sviests. "Highway Companion" varbūt arī ir neslikts pavadonis, braucot pa šoseju, bet tas ir arī tāds pavadonis, kuram no mašīnas izkāpjot, tu par viņu neatcerēsies pat to, kādā krāsā viņam bijuši mati. Sirmā, tā man šķiet.