Kazhes pierakstu burtnīca

Turpinot ekskursiju 60-to gadu garāžas rokā, pievēršos grupas "The Music Machine" vienīgajam īstajam albūmam. Savā laikmetā grupa vislielāko popularitāti sasniedza ar albūma atverošo dziesmu "Talk Talk", kas kļuva par tīri normālu hītu. Šo dziesmu var nosaukt par agrīno pankroku, protams, ar obligāto savam laikmetam ērģeļu izmantošanu un rejošajiem vokāliem. Stilistiski tas ir kaut kas pa vidu starp "The Troggs" smagākajiem gabaliem un "The Animals" ērģēļu pasāžām. Taču šis albūms nav tikai "Talk Talk" bez cita satura. Grupas līderis un dziedātājs (vārdu slinkums meklēt) bija patiešām labs songwriter un viņam padevusies virkne iespaidīgu citu dziesmu - piemēram, "Trouble", "Masculine Intuition", "People in Me", "Wrong" un bonuss "Double Yellow Line". Taču problēma slēpjas tajā, ka Šons Bonivels (tomēr apskatījos vārdu) par drošāku uzskatīja arī vairāku svešu dziesmu izpildīšanu grupas debijas albūmā. Tas mums ir devis pilnīgi sisijīgo "Cherry Cherry" (ko varētu izpildīt arī mazais Donijs Osmonds, ja sagribētu), ciešamu, taču bezmērķīgu bītlu "Taxman" izpildījumu, tradicionālo koverējamo "See See Rider", ko tikai Džons Fogertijs ar Creedence Clearwater Revival varēja padarīt par kaut ko lielāku, bet Bonivels un kompānija ne tuvu nestāvēja CCR nepretenciozajam grandiozumam, patētisku "96 tears" koveru (kurš gan patiesībā īpaši neatšķiras no oriģināla, bet tieši tas arī ir patētiski - koverēt viena hīta zvaigžņu nupat iznākušo hītu) un nesliktu, taču arī ne unikālu "Hey Joe" reprodukciju (šķiet, ka šo kompozīciju ir izpildījis vismaz miljons izpildītāju, bet man personīgi pietiktu ar Džimija Hendriksa versiju vien). Kopumā var teikt, ka ja grupa kārtīgi pieturētos savam netīro garāžas rokeru imidžam un būtu veltījusi mazliet vairāk laika, lai albūmā iekļautu tikai pašas radītās kompozīcijas, "Turn On" varētu būt kļuvis par vienu no sava žanra stūrakmeņiem. Tikmēr faktiski tas spēja kļūt tikai par kādu no palīgakmeņiem un "The Music Machine" nogrima aizmirstībā vēl ātrāk nekā "? and The Mysterians", "Shadows of Knight" un vēl kaudze visādu viņiem līdzīgu "superstāru". Patiesībā žēl - jo gluži bez odziņas šī grupa noteikti nebija.