Kazhes pierakstu burtnīca

Jaukais angļu dziesminieks Kaķis Stīvenss diemžēl, kā tikai šodien uzzināju (jo iepriekš nebiju painteresējies), jau gandrīz trīsdesmit gadus nav vairs dzīvajo vidū. Tiesa, tīri no juridiskā viedokļa viņš ir dzīvs un saucas Jusufs Islāms (nopietni!), bet līdz ar pievēršanos musulmanismam viņš bišķi ir sajucis un ne velti viņa pēdējais albūms iznācis pirms 28 gadiem. Šajā novembrī viņam gan esot gaidāma jauna plate, bet vismaz man ir nopietnas aizdomas, ka no tās neko labu gaidīt nevar. Tālab nekas cits neatliek, kā klausīties viņa jaunības dienu mūziku, ka Cat Stevens vēl bija Cat Stevens un nerunāja par to, ka Salmanam Rušdi vajadzētu izpildīt nāvessodu par Muhameda aizvainošanu.
Tā vietā viņš tolaik sacerēja skaistas dziesmas, tādas kā "Lady d`Arbanville", kas izklausās pēc mazliet modernizētas viduslaiku mīlas dziesmas. Tolaik viņš dziedāja "Mamma, I`m gonna be a popstar", nevis "Mamma, I`m gonna be a fighter in the holy war". Vispār Mona Bone Jakon (kas, starp citu, ir vārds, kurā Stīvens sauca savu locekli) ir ļoti jauks popmūzikas albūms no tās kategorijas, ko var klausīties atkal un atkal. Ja nepieciešams to raksturot: Mona Bone Jakon=Eltona Džona dzīvesprieks+Toma Veitsa ietekme dziedāšanas manierē+Leonarda Koena dzeja+mazliet Bilija Džoela muļķīguma. Rezultāts - ļoti garšīgs mikslis. Personal favourite kompozīcija - "Katmandu".