(valoda: krievu; avots - diezgan labs skrīneris). Pirmais un būtiskākais šīs filmas trumpis ir nosaukums. Latviskojums "Sātans Pradas brunčos" ievērojami zaudē angliskajam sekojoša iemesla dēļ. "The Devil Wears Prada" ir apgalvojums, tikām "Sātans Pradas brunčos" - tikai personas raksturojums. Iespējams, ja ne nosaukums, es šo filmu būtu vispār noignorējis, bet tā sanāca, ka abi ar Lieni veltījām sestdienas vakaru šim vēstījumam par modi, darbaholismu un privātās dzīves likstām. Galvenā filmas premisa, protams, ir pilnīgi garām tradicionālās Holivudas pieejas dēļ. Proti, Andera Saksa (Anne Hathaway) ir jauna un talantīga žurnāliste, kura kļūst par modes žurnāla redaktores palīdzes palīdzi, taču viņa šajā vietā ne visai iederas - viņa ir "resna" un neko nejēdz no modes. Ok, par otro varbūt varētu piekrist. Bet c`mon - ikviena normāla skatītāja izpratnē arī Hetaveja pati ir gana kārna, lai būtu skaidrs, ka pietiek viņai uzvilkt kaut ko pieguļošāku un viņa pēkšņi pārtaps viskrutākajā filmas beibē. Vispār tas ir tik ļoti raksturīgi filmām, ka tā saucamās "nesmukās" beibes būtībā ir tievas, smukas un seksīgas, parasti pietiek noņemt brilles un pārsukāt matus, lai tā saucamā "neglītene" tāda pārstātu būt. Un šeit tā saucamā "resnā" beibe ir vienkārši parodija par resnumu. Ok, es saprotu, ka modes pasaulē ir citi standarti un citas prasības, bet whatever. Vispār vienīgais kaut cik interesantais personāžs filmā ir Andreas priekšniece Miranda Prīstlija (Merila Strīpa), kas ir viss tas, ko tu no nežēlīgas priekšnieces vari gaidīt un vēl mazliet vairāk. Visi pārējie personāži ir pilnīgi bezpersoniski un bāli. Kāda vella pēc Andrea vispār nonāca darba intervijā tajā modes žurnālā, ir pilnīgi neskaidrs, kur parādās viņas žurnālistes talants un lielais prāts, skatītājiem arī nav iespējams noskaidrot. Kaut kāds krutais redaktors, ar kuru viņa sapazīstas (un krāpj savu bojfrendu), ir kruts ar to, ka spārda kaut kādus "mega krutus" citātus un izskatās, ka viņam ir uzzīmētas uzacis. Vēl, protams, filmā ir plikpaurains gejs - modes darbinieks, ar kuru Andrea sadraudzējas un kas viņai palīdz kļūt par stilīgāko beibi visā iestādē (nav gan skaidrs, kāpēc tas tips izlemj viņai pēkšņi kļūt par draugu, jo iepriekš viņam Andrea ir riebusies), plus jautājums, kāpēc citas beibes viņš nav spējis padarīt tik stilīgas. Beigās Andrea secina, ka viņai tomēr svarīgāka ir personīgā dzīve un nevis nežēlīgā modes pasaule un atgriežas pie sava bojfrenda. Urrā! Mīlestība uzvar Mirandu Prīstliju, kura ir tikai Ledus karaliene! Žēl tikai, ka šī filma šķiet velkamies kādas trīs stundas un ka tajā nav nekā tāda, kas pārspētu filmas nosaukumu.