The Royal Tenenbaums

(valoda: angļu) Pēc definīcijas pāris Ovens Vilsons+Bens Stillers liecina par izteikti stulbu filmu. Tipiskākie piemēri: Meet The Parents (Fockers); Wedding Crashers; Starsky&Hutch; Zoolander (kas man gan patiesībā tīri labi patika). Pēc definīcijas Vess Andersons nav īsti normāls - vismaz viņa Stīva Zīsū filma bija tāda pustraka. Rezultāts viņa un Ovena Vilsona kopdarbam tomēr ir sanācis visnotaļ baudāms un nestulbs, par spīti tam, ka filma ir vairāk nekā frīkaina. Tā stāsta par kādu lielu un ietekmīgu ģimeni - Tenenbaumiem. Tās papucītis Royal Tenenbaum jau daudzus gadus ar ģimeni nedzīvo, bet mitinās kādā viesnīcā, kurā viņš ir diezgan palielu summu parādā. Taču tad viņa sievai (jo šķīries viņš nav) parādās jauns (ne gluži) precinieks un Rojals uzskata par vajadzību "savu sievieti" atgūt. Plus viņu izmet no viesnīcas. Tad nu šis simulē, ka viņam atlikušas vien dažas nedēļas, ko dzīvot, un tās viņš (starp citu viņu atveido Gene Hackman, Holivudas klasiķis) gribētu pavadīt savas ģimenes lokā, lai kaut daļēji kompensētu savas dzīves grēkus. Ģimenē ietilpst divi dēli - Čess (Bens Stilers; paranojas pārņemts ekonomikas ģēnijs un divu dēlu tēvs vienā personā) un Ričijs (Lūks Vilsons; agrāk - profesionāls tenisa spēlētājs, tagad - bagāts dīkdienis), kā arī audžu meita Margo, kurai visa viņas mūža garumā vecais Rojals ir atgādinājis, ka viņa ģimenē ir tikai pieņemta (Margo lomā - Gvineta Paltrova). Margo ir precējusies ar par sevi vecāko psihiatru Reiliju (Bill Murray), bet nevar teikt, ka viņas dzīve ir laimīga. Kā lai arī nebūtu, bet līdzās Rojalam vecāku mājā atgriežas arī pārējā saime (kurā ietilpst arī kaimiņos uzaugušais vesternu rakstnieks Īlajs Kešs - zināms arī kā Ovens Vilsons). Tad nu viņi visi tiek samesti kopā vienā lielā putrā un var paskatīties, kas no tā visa iznāks. Stilistiski filma ir kaut kas pa vidu starp Napoleon Dynamite un to pašu Stīva Zīsū filmu - tā nav filma, kas plūst kā upe un kuru tu skaties no A līdz B, tie ir momenti, kas pāriet viens otrā kaut kādas prātam neizskaidrojamas loģikas vadīti, brīžiem liekot tev domāt, ka filma, ko tu skaties, ir pilnīgākais sviests, citos brīžos tu gribi izsaukties: ģeniāli! Un beigās tu nesaproti, kas tā tāda ir - komēdija vai drāma. Filma laba, bet nu ļoti dīvaina. Iespējams, to ir jāskatās vairākas reizes.
2006-11-12
7.5
comments powered by Disqus