Kazhes pierakstu burtnīca

Ar Revolver turpinās Bītlu transformācija. Narkotikas, narkotikas, kas gan cits? Uzreiz bagātinās dziesmu saturs, skaņa kļūst pilnīgi savādāka. Šis ir pirmais viņu albūms, kuru ievada Harisona sacerēta kompozīcija - un turklāt kāda - "Taxman"! Pirmkārt, te nav mīlestības, otrkārt tā ir visai pasmaga, treškārt tai pat ir aktuāls saturs, ceturtkārt - lielisks ģitāru skanējums, kas nerada nekādas retro sajūtas. Otro kompozīciju piedāvā Makartnijs - "Eleanor Rigby" - grūti iedomāties perfektāku dziesmu par mazajiem un nenozīmīgajiem un nelaimīgajiem. Zināmā mērā - Nowehere Man turpinājums. Apliecinājums tam, ka Bītlu dziesmās parādās stāsti un pazūd smukas vārdu virtenes meitenīšu auditorijai. Trešā kompozīcija - Lenons. "I`m Only Sleeping". Salda dziesma, kurā varētu parādīties arī narkotiku noskaņas, pilnīgi iespējams.
"Please, don`t spoil my day, I`m miles away
And after all I`m only sleeping." - labs sauklis un man pieņemams. 4. dziesma - atkal Harisons - "Love You To". Austrumnieciskās noskaņas stipri spēcīgākas nekā tās bija iekš "Rubber Soul". Šī gan it kā ir dziesma par mīlestību... bet tā ir nodarbošanās ar mīlestību nevis tāda mīlestība kā "I want to hold your hand" kontekstā.
"Make love all day long
Make love singing songs" - interesanta pasāža, vai ne?
"Here, There And Everywhere" ir pirmā izteiktā dziesma par mīlestību šajā albūmā, taču eksistē dziesmas par mīlestību... un dziesmas par mīlestību. Un šī ir vienkārši lieliska.
Ringo dziedātā "Yellow Submarine", protams, ir visnenopietnākā dziesma diskā, taču arī tajā ir viena zīmīga iezīme - daudz dažādu skaņas efektu fonā, kas tam laikam bija bez maz vai revolucionāri. Kaut gan, protams, tā tāpat nav viena no spožākajām "Revolver" dziesmām.
"She Said She Said" ir izteikta agrīnās psihodēlijas dziesma ar netriviālu melodiju un zināmu narkotiku intoksikācijas sajūtu, kas rodas to klausoties.
"Good Day Sunshine" ir saturiski stulbākā diska dziesma, taču to izvelk lieliskā melodija un lipīgais piedziedājums.
Par ko stāsta "And Your Bird Can Sing", es nezinu un varu bez tā mierīgi iztikt, jo tā tāpat ir kolosāla dziesma.
No Bītlu liriskajiem veikumiem, iespējams, mans iecienītākais ir Makartnija "For No One", nezinu, kāpēc tā ir, bet vismaz šobrīd šī dziesma mani "pavelk" daudz vairāk nekā Michelle, Yesterday, Let it be vai vēl daudz kas. Vienkārši unikāla skaistuma dziesma.
"Doctor Robert" ir diezgan izteikts throwaway un galīgi neievērojama kompozīcija, nezinu, kāda ir tās funkcija šajā albūmā, bet man tā gluži vitāli nepieciešama nav.
"I Want To Tell You" ir vēl viena narkotiska dziesma no Džordža Harisona apcirkņiem, vispār šajā albūmā viņš pirmo reizi nostājas līdzās Lenonam un Makam, paziņojot: redziet, es nemaz neesmu par jums sliktāks! "Got To Get You Into My Life" ir optimistisks love song, taču tik pārliecinošs, ka... nezinu, kas ka. Un visubeidzot nobeigumā albūmam atrodas "Tomorrow Never Knows" - vissmagākā narkotiku dziesma no līdzšinējā Bītlu materiāla. Kaut kādi atpakaļ virzienā ierakstīti fragmenti, brīžiem pārejoši totālā ārprātā, eksperimentālisms galore. Gluži manis šausmīgi iecienīta šī dziesma nav, jo tā tomēr pārāk lielā mērā ir saistīta ar savu laiku, bet jāatzīst, ka tā veido visai pārsteidzošu skaņu kolāžu.
Kopumā - lai arī "Revolver" nevar lepoties ar tādu klasisku kompozīciju skaitu, kāds tas bija "Rubber Soul", patiesībā tas ir vēl viens ļoti plats solis uz priekšu pretī perfekcijai. Ne velti to daudzi uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem pop/rok mūzikas ierakstiem.