Kazhes pierakstu burtnīca

"Broadway the Hard Way" ir Frenka Zappas versija par Brodvejas mūzikla tēmu. Protams, ka Zappas mūzikls pēc definīcijas ir muzikāli ļoti sarežģīts, tekstuāli - asas parodijas pilns. Man personīgi vislabāk patīk ievadošais grandiozais "Elvis Has Just Left The Building". "Elvis has just left building/Those are his footprints right there/Elvis has just left building/To climb up the heavenly stair." Lieliska dziesma. Turpinājumā notiek "Planet of the baritone women" - catchy as hell. Daži gabali gan mani atstāj izteikti "aukstu", piemēram riebīgu sintezatora skaņu bagātinātā "When the lie`s so big". Toties pseido kantrī-dū vops gabalā "Rhymin` Man" ir vienkārši lielisks. Vēl es ne pārāk saprotu repojošo Zappu dziesmā "Promiscuous" (teksts gan varbūt ir smieklīgs un šokējošs, bet tas neglābj to no tizla 80to gadu repa gabala skanējuma). Viena no albūma virsotnēm ir parodija par Maiklu Džeksonu un viņa ādas krāsu "Why don`t you like me", kurā meistarīgi iepīta "Billie Jean" tēma un tiek apgalvots, ka "Jermaine is a negro". Vēl viens vērā ņemams skaņdarbs - Police "Murder By Numbers" džeziska kaverversija, kuru dzied Stings. Labā stilā ir arī albūma nobeigums - "What Kind of Girl" - stāsts par prostitūtu, kurai patīk televīzijas kristiešu priekšā mesties ceļā, šajā dziesmā iepīts arī bītlu "Strawberry fields forever". Doma tam visam veidojumam ir ņirgāties par ASV politiķiem (konkrētiem), tikai problēma ir tāda, ka es tak neko nezinu par 80. gadu beigu politiku štatos, līdz ar to daudz kas man absolūti nešķiet interesants un tikai melodijas un aranžējumi spēj manās acīs šo lietu glābt. Bet tie to ne vienmēr izdara.