Kazhes pierakstu burtnīca

"Rūpīgi novēroti vilcieni" ir filma, kas mani šokēja. Tā nav filma, kas lika man sajūsmā spiegt vai pretīgumā raustīt degunu, bet tā ir filma, kas mani šokēja. Patiesībā gan tā nav pirmā reize, kad Čehoslovākijas produktiem ir izdevies tā ar mani izdarīt. Filma stāsta par kādu puisi, kas strādā dzelzceļa stacijā un tajā kļūst par vīrieti. Tieši otrā daļa ir tā, kas mani šokēja. Proti, 1966. gada filmā, kas tapusi austrumbloka valstī ir varonis, kas cieš no priekšlaicīgas ejakulācijas un kas uzmācas dažādām vecākām sievietēm, lai tās viņu pamāca, kā no šīs kaites tiktu vaļā, tai skaitā savu kolēģu sievām. Vēl te ir kāda jauna medmāsa, kas seksuālas rotaļas ar stacijas darbinieku (citu) laikā tikusi pie zīmogu nospiedumiem uz dibena un tagad šiem abiem draud tiesas darbi par vardarbību un/vai zaimošanu. Viss tas piedevām notiek 2. pasaules kara vācu okupācijas laikā. Patiesībā es domāju, ka no šāda stila kino lielā mērā ir ietekmējies Emirs Kusturica (it īpaši savā svaigākajā gabalā "Dzīve ir brīnums"). Filmai gan mazliet pietrūkst dinamikas, taču citādi tā ir viens visai apsveicams veikums un es nebrīnos, ka tā tika pat pie Oskara balvas par labāko filmu svešvalodā. Nē, tie čehi un slovāki tomēr ir divas trakas tautas!