Šis ir ieraksts no Elisa trakās dzeršanas ēras, kad viņš domāja tikai par vienu - par to, kā labāk pieliet mūli, lai nākamajā dienā, neatcerētos, ko viņš vakar ierakstījis. Droši vien tieši alkohola ietekmē viņš piemirsa par savu aizraušanos ar skaļiem šoviem un šausmu filmu elementiem, bet pievērsās kaut kādai New Wave un Talking Heads meets Avantegarde un Frank Zappa. Šis ieraksts muzikāli nav smags, bet tas nav arī gluži vodeveļisks vai brodvejisks, kā to no Kūpera bieži var sagaidīt. Ievadošais "Zorro`s Accent" ar pirmajām rindiņām "Zorro lies dying In the Spanish sun All the women crying, Especially the pretty ones" liek sagatavoties savdabīgam ierakstam, kurā atrodas vieta ļoti daudz kam, tai skaitā ne pārāk ģeniāliem dziesmu tekstiem. Vēl der pieminēt, ka šajā albūmā Eliss vairāk runā, nekā dzied, bet kompozīciju stilistikai šāda maniere ir ļoti labi piemērota. Ar "Make that Money" Cooper atkal pievēršas savai ļoti tipiskajai tematikai - kritikai par naudas kāšanu (un ko gan viņš pats izdarīja tikai dažus gadus vēlāk, ierakstot "Constrictor"?). Vispār noteikti šajā albūmā interesantākās dziesmas ir mazāk nopietnās un vairāk nerātnās, piemēram, savdabīgais lovesongs "Adaptable": "Say you`re Vampira And needed plasma And I was dying From chronic asthma I`d leave my death bed To draw some blood for you Just for you" Mazliet krīpi, vai ne? Un diezgan inčīgi. "I like girls" ir tipiska kompozīcija "Mambo Nr.5" gaisotnē, tikai izteikti smieklīgs un diezgan Zappisks (vokālajā ziņā, ne instrumentālajā). Nē, patiesībā teksti bieži ir itin forši, piemēram, "Remarkably Insincere": "Yeah, I`m such a liar One time I told you You were the highlight Of all of my sexual life While I`m confessing When you`re undressing I was picking the lock On your safe with my knife" Draudzīga atzīšanās, vai ne? Diezgan stilīga ir arī izteikti perversā "I Better Be Good" ar lipīgo chorusu. Vēl viena tikpat frīkaina kompozīcija ir "I`m Alive (That Was The Day My Dead Pet Returned To Save My Life)" ar pārsteidzoši īso nosaukumu. Vispār savā ziņā šis ieraksts drīzāk iederētos Weird Al Yankovic un nevis Kūpera diskogrāfijā - kur ir melnās atraitnes? kur ir kauli pagrabos? kur ir zombiji? Pat dziesmā par mirušā mīluļa atgriešanos runa nav par nekādu Atgriešanos, bet tikai par iedomāšanos par to mīluli. Tas ir humora albūms un nevis šausmu albūms, līdz ar to kā Elisa Kūpera albūms tas ir unikāls, turklāt tīri foršs.