Skolas laikos Blinki bija viena no manām iecienītākajām grupām un vislielākā loma šajā lietā bija viņu videoklipam dziesmai "All the small things", kurā tika parodēti visādi popmūzikas tirliņi a la Backstreet Boys, Britnija utt. Līdzās tam Blink 182 piedāvaja draudzīgu popsīgu rokmūziku, kuru varēja klausīties bez sevišķas piepūles un kura bija izteikti stilīga. Protams, pat tolaik es apzinājos, ka grupas mūzika ir absolūti vienveidīga, bet ar to varēja tīri labi samierināties. Šis grupas koncertieraksts savulaik vispār bija manā izpratnē kolosāls - pateicoties "Words of Wisdom" segmentam "everybody say: fuck fuck shit fuck!". Tagad, pēc vairākiem gadiem atkal klausoties šo ierakstu, tajā grūti nesaklausīt veselu virkni trūkumu - sākot ar milzīgo daudzumu patiesībā diezgan debīlo joku, šausmīgu dziesmu vienveidību, neinteresantu izpildījumu un beidzot ar to, ka laikam esmu "pāraudzis" šo grupu. Te nav pat dziesmu, kuras īpaši izcelt, tās ir tik vienādas, ka vai bail. Patiesībā tieši "All the small things" ir vēl viena no sliktākajām kompozīcijām, kurai turklāt vēl ir maksimāli šķībs vokāls klāt, kamēr citās dziesmās izklausās, ka tās nemaz nav ierakstītas koncertā, bet gan studijā, pieliekot klāt koncerta trokšņus.