Kazhes pierakstu burtnīca

2006. gadā iznāca divas filmas ar līdzīgiem nosaukumiem - "The Good Shepherd" un "The Good German", kuras daudzi steidzās apvienot zem vienota nosaukuma "The Good German Shepherd" (labais vācu aitu suns - VAS). Šī filma tomēr par vācu aitu suņiem nestāsta, tāpēc stāstīšu par filmu. Pirmkārt, es kā parasti, kad šo filmu lejuplādēju, palaidu šo to garām. Es piefiksēju, ka tā ir nominēta Oskaram par labāko mūziku (tāpēc jau to arī lejuplādēju), bet fakts, ka šo filmu ir režisējis Soderbergs, bet galvenās lomas atveido Džordžs Klūnijs, Keita Blanšeta un Tobijs Makgvairs, man kaut kā acīs neiekrita. Ar ko gan es biju rēķinājies, ka šī filma ir melnbalta, bet nebiju domājis, ka tā ir tik ļoti film noir stilā realizēta - ja es nezinātu, ka tā ir tapusi 2006. un nevis 1946. gadā, nemūžām nebūtu pateicis. Starp citu, ja tā padomā, Klūnijs vispār vizuāli ir tipisks "vecā stila" aktieris - no tādiem, kas dominēja Holivudā melnbaltā kino laikmetā un kas mūsdienās ir izgājuši no modes - lielais krutais vīrietis, nevis savas feminīnās puses izpratējs.
Un tomēr mazliet par sižetu: Džeikoms Gaizmers (Klūnijs) ir amerikāņu žurnālists, kas atgriezies pēckara Berlīnē, lai sameklētu Lenu - savu bijušo draudzeni. Tikām Lena (Keita Blanšeta) pa šo laiku paspējusi kļūt par kara atraitni un prostitūtu un sagājusies ar armijas šoferi Taliju (Makgvairs), kura dzīves galvenais mērķis ir tikt pie iespējami lielākas naudas, īpaši neizvēloties līdzekļus tam, kā to sasniegt. Pēcāk izrādās, ka Lenas vīrs patiesībā nemaz nav miris un ka viņu savās rokās cenšas dabūt kā amerikāņi, tā krievi; šamējs ir bijis personīgais sekretārs kaut kādam vācu zinātniekam, kas strādājis pie atombumbas projekta, līdz ar to viņš šķiet visai vērtīgs frukts esam. Tikai katram no dalībniekiem ir sava spēle un savi mērķi. Vissliktāk laikam gan situācija atrisinās Talijam, kuru atrod beigtu upē blakus vietai, kur tobrīd notiek vēsturiskā Potsdamas konference. Papildus citām lietām izrādās, ka Lena patiesībā ir ebrejiete, kas apmaiņā pret savu dzīvību gestapo nodevusi 12 savus tautiešus (kinda stupid, starp citu, kas būtu traucējis gestapiešiem savākt pēcāk arī pašu Lenu?), bet nu labi. Īsi sakot - lielisks film noir piemērs, apliecinot, ka arī mūsdienās šī žanra filmas ir iespējams realizēt kvalitatīvi.