Šīs filmas režisors ir slavenais Braiens de Palma, kura filmās gan es īpaši neorientējos un iepriekš esmu redzējis tikai to detektīvgabalu ar Džonu Travoltu par to skaņu ierakstītāju, kas kļūst par slepkavības liecinieku. "Melnā dālija" arī ir detektīvfilma, toties nav tapusi 80-tajos, līdz ar to tajā nav smieklīgo 80to gadu personāžu, toties tā ir filma, kuras darbība norisinās 40tajos, līdz ar to te ir cita stila personāži. Šī ir nu jau kārtējā filma, kurā piedalās Skārleta Johansena, mani sāk mākt aizdomas, ka viņa pastāv vairākos eksemplāros, pretējā gadījumā izskaidrot milzīgo viņas filmu krājumu es vienkārši nevaru. Melnās Dālijas slepkavība ir reāls gadījums ar mīklainu kādas aktrises slepkavību, kas šeit ir realizēts kā pamats filmai. Elizabete Šorta ir nogalināta un divi detektīvi mēģina noskaidrot, kas to īsti ir izdarījis. Detektīvu lomās ir Džošs Hārtnets (Slevins) un Ārons Ekharts (Thank you for smoking). Viņu kopīgās seksuālās intereses lomā - Skārleta. Vēl te piedalās arī Hilarija Svonka, kas man pirmajā brīdī atgādināja transpersonu. Slepkava, by the way, ir Svonkas mamma, kas nav īsti garīgi pieskaitāma. Filma interesanti uztaisīta, diezgan nuāriskā manierē, lai gan mani tā tomēr atstāja vēsu un šobrīd jau gandrīz visu par šo filmu esmu aizmirsis.