Pabeidzot šo ne pārāk īso lirisko atkāpi, pāreju pie "Neērtās patiesības", dokumentālās filmas, kuras pamatā ir kādreizējais ASV prezidenta vietas kandidāts Els Gors. Filmas pamatā ir prezentācija, ar kuru Gors uzstājas visās pasaules malās, aicinot cilvēkus apzināties kaitējumu, ko ar savu darbību mēs radām dabai, un mēģināt šo situāciju mainīt. Kā dokumentāla filma "Inconvenient truth" ir vienkārši ekselenti uzfilmēta - skaisti, viengabalaini, skumji, pārliecinoši. Tiešām lielisks gabals. Gluži par sižetu runāt te būtu smieklīgi, doma jau ir vienkārša: cilvēka darbības rezultātā tiek piedirsta atmosfēra, kā rezultātā kūst ledāji un agrāk vai vēlāk mums par to varētu nākties ļoti dārgi samaksāt; tikām daudziem ir izdevīgi šo problēmu diskreditēt un padarīt par iedomātu.
Kā jau es saku, es nezinu, cik lielā mērā Goram ir ieinteresētība šo problēmu mākslīgi palielināt (vai varbūt pat samazināt), lai sasniegtu kaut kādus politiskos mērķus, man ir tiešām vienalga, vai viņš ir sirsnīgs vai tikai izliekas, tomēr es uzskatu, ka darbs, kuru viņš veic, ir svētīgs neatkarīgi no viņa motīviem.
Vēl gribētos mazliet pievērsties vienam aspektam, kas izpeldēja diskusijā NR lapā: vai man kā Raimonam Žakē ir jēga censties ierobežot savu ietekmi uz vidi, ja daudzi citi neko lietas labā nedarīs, bet visu tikai sadarīs? Mana atbilde šeit ir stingra: jā, ir. Pirmkārt, tu būsi darījis visu, kas ir tavos spēkos, pat ja ar to nebūs pieticis, tava sirdsapziņa būs tīra. Otrkārt, stāvēšana malā vai piesliešanās vairākumam tikai tāpēc, ka "ko nu es viens varu ietekmēt, es jau neko, es esmu tikai mazs cilvēciņš" ir viena no cilvēces būtiskākajām problēmām - vairākums cilvēku neko nedara, kamēr to nedara vairākums cilvēku. Break the cycle!