Numbvision
Tā, pavēstu, ka man ir kārtējais jaunais projekts, kas droši vien nebūs ilgdzīvotājs. Proti, esmu izlēmis turpmāk faktoīdā apskatīt diskus no savas mp3 kolekcijas, sākot ar pirmo mp3 disku un ejot pa numuriem uz augšu. Ir, protams, izņēmumi, jo neplānoju recenzēt:
1) izlases
2) neoficiālus izdevumus (būtlegus)
3) iepriekš jau apskatītus ierakstus :)
Paredzu, ka varbūt vismaz ar pirmo no vairāk kā 100 diskiem es galā tikšu. Tāpēc - aiziet.
"The Hobos" ieraksts "Numbvision" bija bez maz vai pirmais latviešu grupas albūms, kurš man jebkad bija spējis iepatikties. Taču jāņem vērā, ka patika man tas skolas laikos, kas, savukārt, nozīmē, ka tagad tas man varētu arī nepatikt.
Galvenie albūma "grāvēji" bija šo grupu plašākai publikai zināmu darījušais "Christian (I`m Gonna Be)" ar tā ievadošo rindiņu "I used to drink coca-cola", lipīgo piedziedājumu un izteikt nelatvisko skanējumu; "A Frick`n Xmas Song" ar tā antiziemassvētkisko messidžu, kas man joprojām ir pieņemams (lai gan patiesībā nekāda mesidža tajā dziesmā nav) un himniskais "Born to be Drunk". Tolaik Hobos un Ūdrītis it īpaši mani pārsteidza tieši ar to, ka viņi angliski izklausījās patiešām labi - atšķirībā no tā laika "Prāta vētras". Tomēr tagad gribas teikt, ka PV tomēr arī tolaik bija labāka grupa - jo izņemot Ūdrīša bezakcenta balsi "Numvision" piedāvā diezgan maz pārsteidzošu atklāsmju.
Albūmam ir izteikti vairāki trūkumi - pirmkārt, vairākas dziesmas ir pilnīgi bezpersoniskas - tādas kompozīcijas kā "Into the Sound", "She Sounds Like a little child on the phone", "Surrender", "Reminiscence of a funny face" pat pēc neskaitāmām klausīšanās reizēm īpaši manu uzmanību piesaistīt nav spējušas. Tāpat var pārmest, ka albūms būtībā ir ļoti vienveidīgs - visas dziesmas ir ļoti līdzīgā tempā un to stilistiskā daudzveidība arī ir trūcīga, turklāt vairākās dziesmās iztrūkst jebkādi "āķi", kas padarītu tās lieliski atmiņā paliekošas. Lūk, vēl viens piemērs gaumes maiņai - kādreiz es to uzskatīju bez maz par Latvijas mūzikas virsotni, tagad - ne tuvu vairs nē.
1) izlases
2) neoficiālus izdevumus (būtlegus)
3) iepriekš jau apskatītus ierakstus :)
Paredzu, ka varbūt vismaz ar pirmo no vairāk kā 100 diskiem es galā tikšu. Tāpēc - aiziet.
"The Hobos" ieraksts "Numbvision" bija bez maz vai pirmais latviešu grupas albūms, kurš man jebkad bija spējis iepatikties. Taču jāņem vērā, ka patika man tas skolas laikos, kas, savukārt, nozīmē, ka tagad tas man varētu arī nepatikt.
Galvenie albūma "grāvēji" bija šo grupu plašākai publikai zināmu darījušais "Christian (I`m Gonna Be)" ar tā ievadošo rindiņu "I used to drink coca-cola", lipīgo piedziedājumu un izteikt nelatvisko skanējumu; "A Frick`n Xmas Song" ar tā antiziemassvētkisko messidžu, kas man joprojām ir pieņemams (lai gan patiesībā nekāda mesidža tajā dziesmā nav) un himniskais "Born to be Drunk". Tolaik Hobos un Ūdrītis it īpaši mani pārsteidza tieši ar to, ka viņi angliski izklausījās patiešām labi - atšķirībā no tā laika "Prāta vētras". Tomēr tagad gribas teikt, ka PV tomēr arī tolaik bija labāka grupa - jo izņemot Ūdrīša bezakcenta balsi "Numvision" piedāvā diezgan maz pārsteidzošu atklāsmju.
Albūmam ir izteikti vairāki trūkumi - pirmkārt, vairākas dziesmas ir pilnīgi bezpersoniskas - tādas kompozīcijas kā "Into the Sound", "She Sounds Like a little child on the phone", "Surrender", "Reminiscence of a funny face" pat pēc neskaitāmām klausīšanās reizēm īpaši manu uzmanību piesaistīt nav spējušas. Tāpat var pārmest, ka albūms būtībā ir ļoti vienveidīgs - visas dziesmas ir ļoti līdzīgā tempā un to stilistiskā daudzveidība arī ir trūcīga, turklāt vairākās dziesmās iztrūkst jebkādi "āķi", kas padarītu tās lieliski atmiņā paliekošas. Lūk, vēl viens piemērs gaumes maiņai - kādreiz es to uzskatīju bez maz par Latvijas mūzikas virsotni, tagad - ne tuvu vairs nē.
2007-03-05
comments powered by Disqus