"Uriah Heep" plusu ziņā noteikti nav pārmērīga oriģinalitāte. Lai arī es neesmu īpašs šīs grupas daiļrades eksperts, bet tās dziesmām ir ļoti liela nosliece uz atkārtošanos. Tā šī albūma "Flyin` High" ir tipisks "Firefly" atdarinājums, un "Free Me" citā versijā ir dziesma "Feelings", un noteikti arī citām kompozīcijām var atrast tipiskus analogus grupas diskogrāfijā. Protams, es zinu, ka AC/DC visas dziesmas ir gandrīz vienādas, bet AC/DC nav progroka grupa, līdz ar to pret to varētu būt mazliet citas prasības. Patiesībā jau nav tā, ka šīs dziesmas nebūtu klausāmas - ausis "Uriah Heep" nemēdz mocīt, tā tik vēl trūka, jo viņi ir droši vien visvairāk easy-listening atbilstošā no visām man zināmajām vairāk-vai-mazāk progroka grupām. Tikai patiesībā nekāds progroks tas arī nav - dziesmas ir vienkāršas un to vidējais garums ir kādas 4 minūtes, diez vai King Crimson to uzskatītu par progroku, melodijas ir stipri vienkāršas un pa brīžam atsit "Status Quo", ko gan neviens par progroka grupu nesauc.
Nezinu, vai šis skaitās grupai labs vai slikts albūms, bet man tas skaitās viens no tiem albūmiem, kurus es nekad neesmu pilnībā noklausījies, par spīti tam, ka manā īpašumā tas ir jau 7 gadus.