Kazhes pierakstu burtnīca

"Karalis uz dienu, losis uz mūžu" bija viens no pēdējiem albūmiem, ko izdeva pazīstamā amerikāņu grupa, kas savu popularitāti lielā mērā ieguva pateicoties repa elementu ieviešanai smagajā rokā tālajos astoņdesmitajos. Protams, viņi nebija šajā ziņā nekādi debitanti - arī Aerosmith un Beastie Boys šādas lietas jau tolaik praktizēja, tomēr pieminēšanas vērts šis fakts ir.
Šajā konkrētajā ierakstā grupa apliecina, ka tās galvenais pluss ir stilu daudzveidība. Te parādās gan ar pankroku robežojošās "Get Out", gan "Soundgarden" noskaņās veidotā "Ricochet", gan fanka stilā ieturētā "Evidence" (kaut kas pa vidu starp oriģinālo Stīviju Vonderu un kopiju - Džamirakvaju), gan ņūmetāliskais "The Gentle Art of Making Enemies" (starp citu, Faith no More padodas ļoti lielisks ņūmetāls, vismaz daudz simpātiskāks nekā šis žanrs man šķiet kopumā, iespējams, tādēļ, ka viņi to samiksē ar "Foo Fighter"-isku skanējumu). "Star A.D." ir viegla bosanoviska kompozīcija, kamēr "Cuckoo for Caca" ir smags metāls. Un arī daudzās citās šī albūma dziesmās var atrast šo un to uzmanību piesaistošu. "Faith no More" galvenais pluss neapšaubāmi ir diezgan labas spējas radīt daudzveidīgas kompozīcijas un ikvienā stilā izklausīties labi, te var teikt, ka viņiem ir zināma līdzība ar "Ween", lai gan pēdējiem noteikti ir labākas melodiskās spējas un sliktākas spējas pārdot savus albūmus.
Cik atceros no "senajām dienām", šajā albūmā man neizdevās atrast nevienu mani piesaistošu dziesmu, bet es tagad pat nesaprotu, kā tas varēja būt iespējams. Es spēju atrast kaut ko skaistu pat tādos monstros kā "Biohazard", bet nevarēju saskatīt, ka "Faith no More" ierakstā ir daudz skaistu dziesmu? Now that is strange. Vienīgais, ko varētu šai grupai pārmest, ir tas, ka ar visu savu alternatīvumu patiesībā viņi ir diezgan tipiska MTV grupa un, atšķirībā no tiem pašiem Ween, viņi diezgan nopietni cenšas izklausīties aktuāli un moderni, kas pa brīžam sanāk nedaudz uzspēlēti.