Zerkalo
Es nekaunos savas nezināšanas un nelepojos ar to. Es nekaunos savas muļķības un nelepojos ar to. Es neko nesapratu no leģendārās Andreja Tarkovska filmas "Spogulis". Lai šo filmu varētu saprast, to ir jāskatās daudzas reizes, tā man teica. Es šaubos, ka es to skatīšos daudzas reizes. Līdz ar to diez vai es to sapratīšu.
Sižeti filmā ir vairāki (vismaz tā es to sapratu). Daļa no tiem norisinās 2.pasaules kara laikā, kad galvenais varonis ir bērns, daļa - dažus gadu desmitus vēlāk. Der pieminēt, ka "mūsdienās" mēs tā saukto galveno varoni neredzam, bet redzam viņa bērna māti (nezinu, kādas ir viņu attiecības no juridiskā viedokļa) pie spoguļa ar varoni sarunājamies. Vēl mēs redzam viņu dēlu Ignatu, kas vienā ainā dedzina krūmu. Kara laikā mēs redzam bērnu militāro apmācību. Pa vidam tam visam mēs redzam dažādas diezgan biedējošas ainas ar tādu skaņas pavadījumu, ka jebkurš šausmu filmu veidotājs varētu izlēkt no bailēm no biksēm, kā arī dažādus materiālus no vēsturiskām video hronikām. Ko tas viss nozīmē, es, protams, nesaprotu, vispār to varētu nosaukt par kinematogrāfa Džeimsu Džoisu. Es apzinos, ka tā ir māksla un pat liela māksla, bet es apzinos, ka es to nesaprotu un ka tā nav paredzēta tādam "vienkāršajam" cilvēkam kā man. Ja jau nav paredzēta, tad es arī necentīšos izlikties par tas mērķauditoriju. Un vērtējumam nav nekā kopīga ar baudījumu, ko no filmas guvu, vai ar filmas kvalitāti, tas ir tikai skaitlis.
Sižeti filmā ir vairāki (vismaz tā es to sapratu). Daļa no tiem norisinās 2.pasaules kara laikā, kad galvenais varonis ir bērns, daļa - dažus gadu desmitus vēlāk. Der pieminēt, ka "mūsdienās" mēs tā saukto galveno varoni neredzam, bet redzam viņa bērna māti (nezinu, kādas ir viņu attiecības no juridiskā viedokļa) pie spoguļa ar varoni sarunājamies. Vēl mēs redzam viņu dēlu Ignatu, kas vienā ainā dedzina krūmu. Kara laikā mēs redzam bērnu militāro apmācību. Pa vidam tam visam mēs redzam dažādas diezgan biedējošas ainas ar tādu skaņas pavadījumu, ka jebkurš šausmu filmu veidotājs varētu izlēkt no bailēm no biksēm, kā arī dažādus materiālus no vēsturiskām video hronikām. Ko tas viss nozīmē, es, protams, nesaprotu, vispār to varētu nosaukt par kinematogrāfa Džeimsu Džoisu. Es apzinos, ka tā ir māksla un pat liela māksla, bet es apzinos, ka es to nesaprotu un ka tā nav paredzēta tādam "vienkāršajam" cilvēkam kā man. Ja jau nav paredzēta, tad es arī necentīšos izlikties par tas mērķauditoriju. Un vērtējumam nav nekā kopīga ar baudījumu, ko no filmas guvu, vai ar filmas kvalitāti, tas ir tikai skaitlis.
2007-04-10
comments powered by Disqus