Amarcord
"Amarcord" bija pēdējā no patiesi lielajām Frederiko Fellini filmām - "Kabīrijas naktis", "La Strada", "La Dolce Vita", "8 1/2". No šīm filmām "Amarcord" (jeb latviski - "Atceros") ir visvieglākā, būdama pamatā traģikomēdija, lai arī ar gana daudziem dramatiskuma elementiem.
Filmā Fellini mums rāda Itālijas pilsētu Rimini tādu, kādu viņš to atceras no savas bērnības dienām (trīsdesmitajiem gadiem). Līdz ar to tā ir jau otrā filma par Mussolini laika Itāliju, ko noskatījos divu dienu laikā. Starp citu, arī Amarcord manā īpašumā atradās labu laiku, pirms to saņēmos noskatīties.
Teikt, ka filmā ir kāds centrāls sižets, būtu pārspīlēti. Toties filmā ir galvenais varonis - pusaudzis Titta Biondi. Varētu teikt, ka filma ir epizožu kopums iz pilsētas dzīves, kuru vidū ir kā komiskas, tā traģiskas, un arī personāži vienlaikus ir komēdijas un drāmas varoņi. Te ir vieta gan ārprātīgajai prostītutai Volpīnai, gan dažādiem ekscentriskiem skolotājiem, gan nelīdzsvarotajam Tittas tēvam, gan viņa garīgi slimajam onkulim, kas uzrāpjas koka galotnē un kliedz: "Es gribu sievieti.", gan pašam Mussolini, gan tabakas pārdevējai ar milzīgām krūtīm, gan dīvainam filmas teicējam, kuru nez kādēļ dēvē par Juristu, gan pilsētas skaistulei friezierei Gradiškai.
Nevar teikt, ka filmā šausmīgi daudz kaut kas notiktu - tomēr tā ir 30.gadu Rimini, nevis kaut vai Milāna, taču filma ir aizkustinošs pusmūža vīrieša (paša Fellini) skatījums uz savas bērnības vietām. Emocionāli ļoti saistoša filma. Ieteicams skatīties ne lielākās cilvēku kompānijās par vienu cilvēku.
Filmā Fellini mums rāda Itālijas pilsētu Rimini tādu, kādu viņš to atceras no savas bērnības dienām (trīsdesmitajiem gadiem). Līdz ar to tā ir jau otrā filma par Mussolini laika Itāliju, ko noskatījos divu dienu laikā. Starp citu, arī Amarcord manā īpašumā atradās labu laiku, pirms to saņēmos noskatīties.
Teikt, ka filmā ir kāds centrāls sižets, būtu pārspīlēti. Toties filmā ir galvenais varonis - pusaudzis Titta Biondi. Varētu teikt, ka filma ir epizožu kopums iz pilsētas dzīves, kuru vidū ir kā komiskas, tā traģiskas, un arī personāži vienlaikus ir komēdijas un drāmas varoņi. Te ir vieta gan ārprātīgajai prostītutai Volpīnai, gan dažādiem ekscentriskiem skolotājiem, gan nelīdzsvarotajam Tittas tēvam, gan viņa garīgi slimajam onkulim, kas uzrāpjas koka galotnē un kliedz: "Es gribu sievieti.", gan pašam Mussolini, gan tabakas pārdevējai ar milzīgām krūtīm, gan dīvainam filmas teicējam, kuru nez kādēļ dēvē par Juristu, gan pilsētas skaistulei friezierei Gradiškai.
Nevar teikt, ka filmā šausmīgi daudz kaut kas notiktu - tomēr tā ir 30.gadu Rimini, nevis kaut vai Milāna, taču filma ir aizkustinošs pusmūža vīrieša (paša Fellini) skatījums uz savas bērnības vietām. Emocionāli ļoti saistoša filma. Ieteicams skatīties ne lielākās cilvēku kompānijās par vienu cilvēku.
2007-04-12
comments powered by Disqus