Kazhes pierakstu burtnīca

Tā kā mani apraksti lielākoties sastāv no manas dzīves atstāstījuma, būtu grēks nepieminēt, no kurienes es pazīstu Rodžeru Žeļazniju (kā autoru). Patiesībā nekā daudz, ko stāstīt, nav - kaut kad vēl skolas laikos es iepazinos ar tā saukto "Moškova bibliotēku" - lielāko Krievijas interneta bibliotēku, kur vismaz tolaik pilnībā tika ignorēts tāds jēdziens kā autortiesības. Un šajā bibliotēkā bija tops ar vislabāk novērtētajām grāmatām. Un šajā topā 10niekā bija vairāki Žeļaznija darbi.
Tad es arī iegādājos "Gaismas valdnieku".
Kas īsti ir Žeļaznijs? Fantastikas rakstnieks, kam patīk nevis zinātnes, bet reliģijas fantastika. Tā vietā, lai aprakstītu robotu karus, viņš apraksta Dievu karus. Šajā konkrētajā romānā - karu Hinduisma dievu starpā.
Viņa galvenais varonis - Sems - patiesībā gan nemaz nav Dievs, bet tikai Dievam līdzīgs (viņš vienlaikus ir dažādās inkarnācijās bijis vesela kaudze dažādu tipāžu, zināmākais no tiem ir Buda). Un šis Sems tiek kārtējo reizi atdzīvināts, lai viņš vadītu cīņu pret debesu pilsētas dieviem. Lai nebūtu garlaicīgi lasītājam, Žeļaznijs vēl mums sniedz gandrīz visas grāmatas garumā aprakstu dažādām citām kaujām, kurās Sems ir mēģinājis Dievus gāzt, bet neveiksmīgi. Citi centrālie personāži - Nāves dievs Jama, Nāves dieviete Kalī, Brahma, Šiva, kādreizējais bibliotekārs - tagad pērtiķis - Taks, dēmonu valdonis Taraka, kaut kāds "melnais", kas, cik var saprast, ir kristiešu vadonis. Aprakstīt, kas un kāpēc tur ar ko cīnās, laikam gan būtu diezgan sarežģīti. Skaidrs ir tikai tas, ka Žeļaznija panteons ir visai komplicēts un ka viņa dievi dzīvo vairāk vai mazāk mūsdienu tehnoloģiskajā laikmetā, kad baznīcās tiek ierīkotas lūgšanu mašīnas, kurās tu iemet naudu, lai nevajadzētu lūgties pašam. Vispār tieši laikmetīgā daļa romānā ir interesanta, kamēr nebeidzamās kaujas uz papīra vismaz mani diez ko neinteresē. Izsekot katra varoņa neskaitāmajām reinkarnācijām un pozīcijas maiņām arī ir pagrūti. Skaidrs ir maksimums, ka Sems ir pozitīvais varonis.
Skaidrs nav, kāpēc šis romāns ir tik izcils. Iespējams - nav nemaz. Vienkārši uzticēties kaut kādiem interneta bibliotēkas lasītājiem nav pats prātīgākais literatūras izvēles ceļš. Patiesībā grāmata gan nav arī slikta, bet tā nav tāda literatūra, par kuru tu domā atkal un atkal. Drīzāk tāda, par kuru tu pēc izlasīšanas nedomā nemaz.