Kazhes pierakstu burtnīca

Šis ir tas Black Sabbath albūms, kas sākas ar Sweet Leaf ievadošo leģendāro lūpoto klepošanu. Šis ir, kā tiek apgalvots, vissmagākais Black Sabbath albūms. Šis ir albūms, kurā ir atrodamas vairākas patiesi epohālas BS dziesmas, bez kurām nebūtu bijusi Metallica, bez kurām nebūtu bijuši Slayer, nebūtu bijuši Pantera un pat ne Children of Bodom (nezinu gan, kāpēc pieminēju pēdējos).
Pirmkārt, tas ir narkomānu metāla himna - "Sweet Leaf". Kāpēc narkomānu? Palasi tekstu! Piemēram:
"My life was empty forever on a down
Until you took me, showed me around
My life is free now, my life is clear
I love you sweet leaf, though you cant hear"
Otra klasiskākā ieraksta kompozīcija ir "Children of the grave", kuras skanējumā patiešām jūtams kaut kas līdzīgs zārku klaudzināšanai un kurā Tomija Aijomi ģitārspēle ir spēka un metālisma iemiesojums. "After Forever" tikām var lepoties ar atmiņā paliekošu melodiju un muļķīgiem kristīgiem tekstiem (jā - šajā albūmā Melnā Sestdiena savu spēku robežās sevi pasniedz kā kristīgu grupu - un kristīgi viņi ir tikpat smieklīgi kā sātanu pielūdzoši). Albūmā vieta atradusies arī vairākām akustiskām kompozīcijām, tacu te gribētos teikt, ka akustiskā ģitāra tomēr nav Aijomi spēcīgākā puse un kamēr "Orchid" paglābj tās nelielais ilgums (90 sekundes), piecminūtīgā "Solitude" ir stipri nogurdinoša, tā kā pavadījums šeit ir diezgan garlaicīgs, bet tekstu dēļ sabatus klausīties nav iespējams. Toties "Into the Void" ir kārtējais Tomija plosīšanās gabals, kurā viņš ber savus spēcīgos rifus un kurā Ozijs ir tikai otrā plāna varonis. Vispār jāatzīst, ka Ozija vokāls patiesībā ir diezgan komisks un uzskatīt viņu par kaut kādu sātana iemiesojumu ir diezgan smieklīgi - viņš izklausās arī jaunības dienās pēc tāda smieklīga večuka, nevis pēc, teiksim, Dio - viņam nav nedz spēcīgas plaušas, nedz superīgs tembrs, un, kā var noprast, ar savu runājoši stiepjošo dziedāšanas manieri visvairāk viņš dara vienu - apslēpj savas balss trūkumus.
Taču no Aijomi viedokļa šis patiešām ir lielisks albūms - vismaz 5 no 8 albūma dziesmām ir patiešām spēcīgas, bet augstāku labo dziesmu procentu sabatiem reti kādā albūmā ir izdevies sapulcināt. Lai arī, protams, "Sweat Leaf" tāpat ir pārliecinoša ieraksta virsotne un, neapšaubāmi, viena no labākajām Sabatu dziesmām viņu ilgajā karjerā.