Kazhes pierakstu burtnīca

Lai arī es joprojām uzskatu "Jesus Christ Superstar" par vienu no iespaidīgākajām rokoperām un lai arī es atzīstu, ka "Cats" ir kādi 50% baudāmas mūzikas, par "Evitu" neko tik labu es pateikt nevaru. Protams, ka manā kolekcijā šis ieraksts nokļuva tā dēļ, kā tur nemaz nav - "Don`t cry for me Argentina" Madonnas izpildījumā. Jo - ņem vērā - šeit darīšana ir ar oriģinālo Brodvejas mūziklu, nevis Holivudas filmu (lai arī, visticamākais, atšķirības ir diezgan nelielas).
Pirmais, ko vērts pieminēt, ka rokmūzikas ietekmju šajā ierakstā nav nemaz - tas ir vistipiskākais mūzikls, kādu vien var iedomāties, turklāt vēl stipri garlaicīgs. Kas ir rokoperām un mūzikliem tipiska problēma, ir sižetu uz priekšu bīdošās kompozīcijas - tās parasti ir tekstuāli pārsātinātas un muzikāli vispār nekādas, un šeit gandrīz visas kompozīcijas ir tieši tādas, kas diez vai varētu radīt daudz pozitīvu emociju. Normālas melodijas te parādās tik reti, ka tu laikā no vienas līdz nākamajai paspēj iemigt. Ja man no 24 kompozīcijām šajā ierakstā piespiedu kārtā kādu paslavēt, tad es slavētu "Rainbow Tour", kurai vismaz ir puslīdz labs piedziedājums, lai arī par izcilu to es tomēr nenosauktu. Vispār iedomāties mazāk lipīgu mūziklu par šo ir diezgan pagrūti. Nemaz nerunājot par to, ka man ir dziļi nospļauties par galveno tā varoni - Eva Perona nekad nav bijusi manis īpaši iecienīta varone. Starp citu, šajā mūziklā arī neviens vokālists nešķiet diez ko kolosāls - iedomāties, ka reiz Vebbera mūziku dziedāja Ījans Gilans, pēc šī ieraksta nevar. Patiešām nožēlojams mūzikls.